Nu jau liekas, ka visu dzīvi dzīvoju vienā paranojā - par to, kā būs rīt. Kā tikt ar to galā?
Dzīve pašai pierādījusi - nekad nekas nenotiek, kā esmu iedomājusies. Nereti paredzu sliktākos scenārijus, bet dienas beigās viss izgrozās citādāk un ir labi! Citreiz sliktākie scenāriji neizrādās nemaz tik slikti, kā bija prātā. Bet ik dienu galvā griežas miljoniem domu par to, kas var noiet greizi. Kā rīkošos tādā vai citādā situācijā. Attiecināms uz dažādām lietām - naudu, attiecībām, darbu, labklājību, mīļajiem un tuvajiem. Pat to, kā tiks pavadīts mans piektdienas vakars un tamlīdzīgām muļķībām.
Pati esmu ļoti ieinteresēta psiholoģijā. Vairākkārt esmu lasījusi dažādas gudras grāmatas, daudz iedziļinājusies un izzinājusi lietas. Kopumā dzīvoju ar pozitīvu nostāju dzīvē (vismaz cenšos). Bet ir lietas, par kurām ļoti baidos un tas neliek mieru. Grūti tā skaisti pastāstīt, jo reālu problēmu nav, ir tikai daudz iedomu...
Varbūt kādai līdzīgas samazgas galvā un ir kaut kā veiksmīgi izdevies tikt ar to galā? Varbūt ir kāda lieliska grāmata, ko palasīt pa tēmu? Vai kas cits, ko izmēģināt?
Esmu stipra un forša, māku tikt ar savām problēmām galā, māku pasmaidīt par ikdienas niekiem, māku paskatīties uz lietām no gaišās puses. Bet tās tumšās domas uzglūn no nekurienes un ļoti nomāc... (t)
3175
