Kā sadzīvot ar vientulību

Ne tikai sievietes baidās palikt vienas ar kaķiem. Es saprotu kā jūties ir viens laiks jau vienam. Jūtos identiski. Itkā jau vajadzětu dzīvot nevis sadzīvot.bet tas ir pagrūti. Liela cīņa ar sevi. Sāc iet uz zāli ja ir laiks. Man tas drusku palīdz, tas vismaz maina kaut ko iekšā liek noticět ka kaut ko vari un maina drusku domāšanu.
Daudz ko atdotu lai tagad vienkarsi varetu paskatīties un sajust ka ir blakus kads, ar ko parunāt :-/

Mani vienmēr ir biedējusi vientulība, palikt vienai ar savām domām.. Es kā dadzītis visiem ātri pieķeros, lai tikai neizjustu to, tik šķietami baiso, vientulības sajūtu.. Tieši tāpēc man ir tik bieži sanācis apdedzināties. Mēģinot sevi pasargāt no vientulības - pārlieku pieķeros un galu galā palieku viena. Ir grūti būt vienam, bet vēl grūtāk ir būt kopā ar kādu ar kuru jūties vientuļi. Arī tas ir iespējams. Un tici man, tas sāp vēl vairāk.
Tomēr ar vientulību ir tā - kaut kas mistiski skaists tajā ir.. Smeldze.. Ilgas..

cik daudz nelaimiu cilveku, :-( tagad saprotu no kurienes uz ielas rodas tie niigrie cilveeki

Jasmīna Vāvere
nīgrie cilvēki, izrāda savas emocijas un viņi ir nekaitīgi, labāk baidīties no tiem, kas neizrāda emocijas vispār.

tagad saprotu no kurienes uz ielas rodas tie niigrie cilveeki

Un tie ir tikai tie, kurus mēs redzam. Bet cik daudz nav tādu, par kuriem pat nenojaušam? Kam klusībā sāp

Un vēl ir tie, kuriem skapī stāv daudz un dažādas maskas, no rīta piecelies, pieej pie skapja, un izvēlies - vai būsi laimīgs, vai smaidīgs, vai viltīgs utt.. bet iekšēji, viņi īstenībā no tās gultas pieceļas nomocīti, vientuļi un nelaimīgi..
Katram tā laime definējas citās lietās, bet cilvēkam tik un tā būtu jābūt laimīgam!.

var jau likt taas maskas cik grib, taapat jau var redzeet,ka cilveekam kkas nav riktiigi, tiem kas ikdienaa ir blakus, noteikti.
Bet cik esmu ieverojusi, daudziem pat patiik sii upura loma un vini nedara neko,lai to labotu

var jau likt taas maskas cik grib, taapat jau var redzeet,ka cilveekam kkas nav riktiigi, tiem kas ikdienaa ir blakus, noteikti.

Interessanti, jo lielākoties pašnāvības upuru ģimenes locekļi un draugi pat nenojauta, ka šiem cilvēkiem ir pašnācnieciskas tieksmes, vai depresijas pazīmes. Ka no malas cilvēks izskatījās laimīgs, itkā viss būu kārtībā. Cilvēki ļoti labi māk slēpt savas emocijas, ne visi protams, jo kā jau pati teici - dažiem patīk upura loma un žēlošana.

Jā masku uzligt vieglāk, bet citriz gribas pacikstet uz cita pleca ari vecim

Viss ir tikai galvā!
Iesaku noskatīties šo, ja vēl neesi redzējusi.
https://www.youtube.com/watch?v=-ioKU6Jue_k

Man patīk vientulība (l) Protams, man ir draugi, vecāki, māsas, brāļi, tā kā viena pati neesmu, bet ir brīži, ka dienas 3 ne ar vienu nekontaktējos, paslēpjos, pēc šīm 3 dienām atkal atgriežos cilvēkos. Man vajag laiku sev :)
:)
Piemēram, vakar ļoti sagribējās iziet cilvēkos, aizgāju uz bāru ar draudzeni, plānotā 30 min pasēdēšana izvērtās uz stundām 4ām, bet šodien man vajag vakaru vienai, ar vakardienas daudzajiem cilvēkiem man pietiks uz vairākām dienām. :-D

Es arī esmu par World of Warcraft :D atsāku spēlēt pēc šķiršanās :D Ir lieliski :D

Visu nelasīju, tāpēc ir ļoti iespējams, ka atkārtošu jau te uzrakstīto.
.
Man rodas pretjautājums. Ja nav laika hobijiem, tad kā uzradīsies laiks attiecībām? Pie tam, attiecības prasīs ne stundu dienā, bet stipri vairāk, īpaši sākumā randiņošanas laikā. Atrodi brīvu laiku, tad arī atradīsies, ar ko to laiku piepildīt.
.
Atbildot uz jautājumu, ko darīt, lai mazāk domātu. Hobijs - dari kaut ko tādu, ko sen gribēji, izej kursus, pastaigā pa veikaliem, lasi grāmatas, skaties filmas (tikai ne romantiskās), sports (fiziskās aktivitātes ļoti labi atslēdz smadzenes), apskaties youtube par kosmētiku, ģērbšanās stilu. Kad esi viens, tas ir labākais laiks, kad sevi pilnveidot.
Un noteikti ej uz randiņiem.

Es arī esmu par World of Warcraft atsāku spēlēt pēc šķiršanās Ir lieliski

O labs, atsūti savu bildi! :D