kāpēc cietumnieks izdomāja, ka svētdienā noteikti nē?Tāpēc ka, ja būtu pienākusi svētdiena, tad saskaņā ar tiesneša solījumu pakārt ne vēlāk kā svētdienā cietumnieks zinātu, ka viņš tiks pakārts svētdienā. Bet tiesnesis teica, ka cietumnieks nezinās, kad viņu pakārs.
Pretruna sanāktu, ja viņu nepakārtu piespriestajā laika posmā vai arī pakārtu ārpus piespriestā laika posma.Tātad, tu cietumnieka veiktos secinājumus neatzīsti par pareiziem?
mani interesē tie tālākie secinājumi. Kā viņam tā iznāca, ka nepakārs nemazLīdzīgi kā iepriekš izsecini, ka pēdējā pakāršanas diena ir ceturtdiena, pēc tam - trešdiena utt., līdz visbeidzot - iepriekšējā svētdiena. Bet tas ir pretrunā ar to, ka kārt drīkst tikai, sākot no pirmdienas.
Ja cietumnieku nepakar sestdien, viņš tāpat nezina, kad tieši viņu pakārs. Viņam nav pamata uzskatīt, ka svētdien viņu nevar pakārt. Tas būtu loģiski tikai tad, ja tiesnesis teiktu, ka cietumnieks nezinās, kurā nedēļas dienā viņu pakārs.
Bet tas nav tas, ko tu uzrakstīji.
Ar precizēto laiku - ja sestdien divpadsmitos bende neierodas, tad viņam atliek ierasties tikai svētdien divpadsmitos, attiecīgi cietumnieks uzskata, ka tas nebūs negaidīti, tāpēc nevar notikt.
viņš varētu apstāties pie setdienas, jo, sestdienas rītā viņš arvien nezina šodien vai rīt. tikai, kad ierodas bende, tad zina. tāpēc tālākie spriedumi, līdz tam, ka pakāršana nenotiks, man nešķiet loģiski.
tālāk gan mana smadzene domā, ka piektdien viņu var pārsteigt ar pakāršanu, jo tad ir varianti gan, ka pakārs piektdien, gan ka varētu pakārt sestdien.
Iepriekš par tādu paradoksu neesmu dzirdējusi.
Bet vai nu neskaidri uzrakstīts vai kas, bet man tas izskatās šādi:
Cietumnieks ZINA, ka viņu pakārs vai nu 1d vai 2d vai 3d vai 4d vai 5d vai 6d vai 7d, bet tomēr nezina, kurā no šīm dienām.
Bet, ja pēc tā, ko cietumnieks spriež, un paskaidrojumu par laiku, tadJa reiz 6d ir izsecināta kā pēdējā diena, tad uz šo dienu tiek attiecināts tāds pats domu gājiens, kāds iepriekš tika attiecināts uz 7d, - tātad, ka 6dienā nevar pakārt. Tādus pat secinājumus tālāk pa ķēdīti attiecina uz 5d, 4d, ... 1d un iepriekšējo 7d. Bet tas jau ir pretrunā ar tiesneša spriedumu.
6d tiešām būtu pēdējā diena, jo, ja 6dien pakāršana nenotiek, viņš 100% zina, ka atlikusi ir tikai 7d. Bet tālāk nesaprotu domu gājienu, jo 5d ir 2 iespējamie varianti - 6d vai 7d, 4d - 3 varianti etc.
Ja reiz 6d ir izsecināta kā pēdējā diena, tad uz šo dienu tiek attiecināts tāds pats domu gājiens, kāds iepriekš tika attiecināts uz 7d, - tātad, ka 6dienā nevar pakārt. Tādus pat secinājumus tālāk pa ķēdīti attiecina uz 5d, 4d, ... 1d un iepriekšējo 7d. Bet tas jau ir pretrunā ar tiesneša spriedumu.
viņš varētu apstāties pie setdienas, jo, sestdienas rītā viņš arvien nezina šodien vai rīt. tikai, kad ierodas bende, tad zina. tāpēc tālākie spriedumi, līdz tam, ka pakāršana nenotiks, man nešķiet loģiski.Bet jau izsecināts, ka 6d ir pēdējā diena. Skaties manu iepriekšējo komentāru, tad sapratīsi.
tālāk gan mana smadzene domā, ka piektdien viņu var pārsteigt ar pakāršanu, jo tad ir varianti gan, ka pakārs piektdien, gan ka varētu pakārt sestdien.Šāds aplams uzskats kā viens no skaidrojumiem tiek pieminēts pat vienā diezgan populārā matemātikas enciklopēdijā, kur šis paradokss tiek pielīdzināts vienai cilvēkiem raksturīgai neprātībai. Bet par to - citreiz.
es gan teiktu, skudrulāci, ka tā vnk ir neiedziļināšanās, jo no paša sākuma tas šķiet vieglāk un loģiskāk. bet nu var jau visu ko izdomāt, lai tikai būtu par ko rakstīt garus pētījumus ;) zinu, ko runāju
6dien arī nevar pakārt, jo ja pakar sestdien viņam nebūtu pārsteigums, jo 7d nevar pakārt.
5dien nevar pakārt, jo tad nebūtu pārsteigums, jo 6dien arī nevar pakārt.
Cietumnieka loģika ir kļūdaina, jo loģisko virkni viņš sāk no otra gala, pilnībā izslēdzot varbūtības.Un, ja nedēļu samazinās līdz 2 dienām, arī būs kļūdaina?