Draudzenes - vai jums tādas ir?

Jā, ir.
Runāju ar viņām par seksu un attiecībām. Sirdsdraudzenes nav. Jā, šķiet svarīga.

Ir draudzenes, bet bieži netiekamies. Vairāk komunicējam interneta vidē, jo vnk visām ir ģimene ar šobrīd vēl maziem bērniem - tad nu nav tā laika tik daudz tikties. Viena ir no skolas laikiem, dažas jauniegūtas dažādās dzīves situācijās. Un labākais draugs noteikti man ir mans vīrs.

Manuprāt, tas ir normāli, ka, laikam ejot, mainās vērtības, uzskati, un.. vnk vairāk nesaskan :) Man ir vairākas bērnības draudzenes, ar ko kopā esmu uzaugusi, bet vairāk īsti kontaktu neuzturu - esam izaugušas katra savā virzienā, un tas ir tikai normāli. Citas intereses, citas vērtības.. Tā vietā ir nākušas jaunas draudzenes, paziņas - no studiju laikiem, darba kolēģes, draugu draudzenes.. Man ir parādījušās jaunas sirdsdraudzenes - un, jā, arī tādas, kam ir bērni un ģimene, bet ar ko vnk saskan :) Varbūt nesanāk tikties tik bieži, cik gribētos, bet saprotu arī, ka gan man, gan viņām, ir sava dzīve, daudzām ģimne, un nevar kā 18 gados, katru vakaru kkur doties :))

Jā, protams, ir labākā draudzene un ir draudzeņu loks, ar kurām varu aiziet patusēt. BET... Tusēju es ļoti reti (nu tas ir ar draudzenēm). Bet ar labāko draudzeni protams ka arī tagad, ar gadiem, sanāk daudz retāk tikties. Nu tak katram darbs, bērni, gribās uzturēt ciešāku saikni ar vīru un bērnu, bet draudzene. Nu ir viņa mana radniecīgā dvēsele, kurai atklāt pārdzīvojumus, bet nav nepieciešams ne ikdienas, ne pat reizi nedēļā kontakts. Mēs nemēdzam apklačot kādu, apspriest vīriešus vai seksu (ar seksu ir jānodarbojās un jābauda, nevis par to jārunā) mēs dalāmies savās jūtās un pārdzīvojumoss, pārdomās. Un nesaprotu, kas tur tāds, ka pieaugušā vecumā draugi satiekas reti. Man tas ir pašsaprotami. Man patīk vientulība. Un man patīk divvientulība ar vīru. Viss.

Ir, bet esmu "atteikusies" no gandrīz visām bērnības draudzenēm - nesapas viedokļi un dzīvesveids. No 1.klases ir viena draudzene, nu jau jāsaka, ka kļuvusi par paziņu - reti kontaktējamies, bet kopumā to vienu reizi gadā satiekamies un ir ļoti interesanti. Ar kādreizējām labajām draudzenēm no pamatskolas vispār nekontaktējos.
Ir viena draudzene no vidusskolas, viena no augstskolas. Ar vienu no savām labākajām draudzenēm vispār iepazinos pirms 8 mēnešiem.

Man vairs nav draudzenes.
Bija viena vistuvākā un vislabākā draudzene, bet sanāca tā, ka mūsu draudzība beidzās pamazām līdz ar manu attiecību sākšanos. Šis ļoti sāp, jo es biju tik ļoti iemīlējusies savā draugā, ka nepamanīju, ka lēnām zaudēju visforšāko un tuvāko draudzeni. Es sev laikam nekad nepiedošu to, ka tā vienkārši savu mīļo draudzeni varēju nostumt kaut kur malā un biju pārņemta tikai ar attiecībām un izdarīju arī vienu sāpīgu lietu, ko viņa arī man droši vien nevar piedot. Aj, nebiju sen jau par šo domājusi, tagad atcerējos un palika riktīgi skumji.
Bet, jā, vismaz viena ļoti tuva draudzene ir vajadzīga...un laimīgi tie cilvēki, kuriem tāda ir

Man nav sirdsdraudzenes, nekad nav bijis. Skolas laikā par to pārdzīvoju, jo bija taču tik kruti, ja ir labākā draudzene, ar ko kopā visu darīt skolā un pēc skolas.
Man ir tāds draudzeņu bariņš no augstskolas laikiem, bet mēs nerunājam par seksu vai nagulakām. Mums kopā ir labi, bet satiekamies reti, reizi 2-3 mēnešos. Gandrīz visām mums nu jau ir savas ģimenes, kura ir primāra.

Laikam neesmu tas cilvēks, kam šausmīgi vajag draudzēties ar kādu un domāju, ka ar mani ir grūti draudzēties. Neesmu sabiedriska, drīzāk introverta, grūti uzticos cilvēkiem. Pietiek ar kolēģiem darbā un attāliem paziņām ar kuriem sazinos reizi pāris mēnešos kaut kādu iemeslu pēc.

Man bija draudzenes no agraa juaniibaa,bet jaasaka kaa ir- pirmaa vietaa ir bijis viirs-gimene!
Tagadeejaa lauliibaa neizjuutu pilniigi nekaadu draudzenu truukumu!Man patiik tas vaards-pazina!Tas ir cilveeks,kuru nepielaizu sev klaat loti tuvu.

Laikam ejot ar visām draudzenēm kontakts ir samazinājies. Kam nu draugi, kam bērni, un protams, ka tas laiks satikties ir ļoti maz. Tad kad viena tiek, otrai darīšanas un otrādi..
Bet es par to diži nebēdāju, jo neesmu baigi sociāls cilvēks. :-)

Man vairs nav draudzenes.
Bija viena vistuvākā un vislabākā draudzene, bet sanāca tā, ka mūsu draudzība beidzās pamazām līdz ar manu attiecību sākšanos. Šis ļoti sāp, jo es biju tik ļoti iemīlējusies savā draugā, ka nepamanīju, ka lēnām zaudēju visforšāko un tuvāko draudzeni. Es sev laikam nekad nepiedošu to, ka tā vienkārši savu mīļo draudzeni varēju nostumt kaut kur malā un biju pārņemta tikai ar attiecībām un izdarīju arī vienu sāpīgu lietu, ko viņa arī man droši vien nevar piedot. Aj, nebiju sen jau par šo domājusi, tagad atcerējos un palika riktīgi skumji.
Bet, jā, vismaz viena ļoti tuva draudzene ir vajadzīga...un laimīgi tie cilvēki, kuriem tāda ir

Tu nekad nevari zināt, vai esi mēģinājusi sakontaktēties ar viņu? Ir vērts mēģināt, tici man!
Par tēmu: jā, man ir viena tā vislabākā draudzene. Ar viņu es tiešām varu būt brīva uz visiem 101 %. Man nav viņas priekšā jākaunās ne par ko. Es pat nevaru aprakstīt, bet tā sajūta, ka tev ir tāds cilvēks uz, ko paļauties ir super! :-D:-)
Mums patiesībā bija tā, ka divus gadus nerunājām, bet, lai cik amizanti nebūtu, es februārī, ja nemaldos, netīšām viņai piezvanīju, jo sajaucu numurus, tā kā vidusskolas laikā katru dienu sarakstījāmies un man nebija salgbāts viņas numurs, tad vienmēr to ievadīju no jauna :D bet, protams, līdz ko sapratu, ka numurs nav pareizs, nospiedu nost :D šī atzvanīja, bet nepacēlu, bet liku lai draudzene paceļ haha! un tad, pienāca mana dzimšanas diena un atbildēju uz viņas sms un tā atkal sākās mūsu draudzības atdzimšana (l)(l):-D esmu tiešām pateicīga. Ja ir lemts, tad būs!
Varbūt tāpat būs ar Tevi, Mīļums! :-)

Draudzenes pamazām pāriet paziņu statusā. Laika trūkums, dažādas intereses, paliek mazāk kā kopīga, pārcelšanās uz dzīvi citā pilsētā, valstī- tie ir iemesli, kuru dēļ draudzība pajūk. Jaunas draudzības nerodas, varbūt viena pēdējos gados nākusi klāt.

ā un arī, protams, bija divas bērnības draudzenes, bet tagad, godīgi sakot, mums vispār nav par ko runāt, es tiešām neredzu neko, kas mūs saistītu, lai arī mūsu ceļi sākās kopš bijām maziņas un uzaugām kopā.
Atceros pat, kad uz vienas bērnības draudzenes jubileju bija jāiet un es domāju, bet kas viņai vispār patīk? es tak vispār neko nezinu par viņu vairs.. Tā kā, patiesībā citreiz tie bērnības draugi izgaist jo vienkārši tu nesaproti, kas tad īsti jūs ir saistījis.. (t)

Mīļums ļoti pazīstama situācija. Mans (tā laika) draugs vēl memitīgi viņu apdi*sa. Teica kā gan es varu ar tādu m**** draudzeties utt... pamazām visu savu laiku atdevu viņam. Tad es sapratu, ka viņš nav mans īstais cilvēks, un šķīrāmies. Tā nu mans bijušais ir kopā ar manu bijošo draudzeni.... un tagad viņš viņai tādas pašas nejaucības (maigi izsakoties) saka par mani... pagājuši jau gadi, bet pietrūkst tās draudzības...
Tagad draudzeņu man nav... paziņas... šad tad jau prasās dalīties savās emocijās, bet tāda ir dzīves realitāte...

vevay, esmu ar viņu sazinājusies vairākas reizes. Bet sapratu tikai to, ka viņa jūtas nodota un tā, ka, ja man viņa būtu bijusi īsta draudzene, es tā nebūtu pret viņu izturējusies. Ar psihoterapeitu arī vienreiz runāju par šo tēmu un konkrēto gadījumu, man terapeite toreiz teica, ka tad viņa man nav bijusi tiešām īstā draudzene, ja nevar piedot, saprast mani un negrib draudzību atjaunot. Bet es tomēr psihoterapeitei nepiekrītu ne toreiz, ne tagad. Es saprotu savu draudzeni un zinu, ka viņa tiešām jūtās nodota un man nevajadzīga un nesvarīga, es saprotu, ka viņa sev tādu draudzeni vairs negrib.
Bet nu tāpat sāpīgi.

Draudzenes man ir , bet tās ir tikai ar kurām var aiziet uz kādu klubu patusēt un jautri pavadīt laiku.
Bet viena sirdsdraudzene man ir 13 gadus un būs vienmēr lai tur vai kas. Tas ir tiešām tā , ka man viņas problēmas interesē un viņai manas , vienmēr atbalstam viena otru.

minkinsj, vot tā ir dzīves ironija :D :D piedod, bet nu cūciska rīcība..
vai esi mēģinājusi kontaktēties ar viņu??
+ kad vēl biju savās briesmīgajās attiecībās, arī mans draugs sāka dirst par manu draudzeni, ka es esmu mainījusies kopš sāku ar viņu atkal runāt utt. bet man galvā visu laiku šitas teiciens: bros before hoes :D savu draudzeni nemainīšu pret kādu nūģi, kas tā atļaujas runāt

Ir man mīļās meitenes, bet tās draudzības noteikti ir savādākas kā bija pirms 10, 15 un 20 gadiem. Tajā skaitā ar to, ka nav vajadzības pēc mūžīgās kopā tusēšanas. Biežāk kā reizi mēnesī nevienu nesatieku, jo visas esam gana aizņemtas un ar lielo vairumu dzīvoju trakos atstatumos, bet arī gadiem neredzoties tā ķīmija īsti nepazūd.
Arī man tuvākais draugs ir mans vīrs un mums abiem ļoti patīk tas, ka mūsu starpā ir arī šī lielā draudzība (ne tikai lielā mīla) :-P

Man ir labākā draudzene no pamatskolas, kas dzīvo citā valstī, bet mēs bieži runājam skype, sarakstamies whatsapp un mesengerā. Tiekamies 1-3x gadā. Vienmēr ir bijušas 1-2 labas draudzenes arī paralēli. Bija laiks, kad pārdzīvoju, ka man ir samērā maz draugu, ka nav ar ko kopā iet uz baseinu vai braukt ar riteni, bet tad sapratu, ka šīs lietas darīt vienatnē ir pat foršāk. Vēlāk nāca arī kāda draugu grupa, ar ko kopā kaut kur izbraucām un tagad paskatoties šķiet, ka tomēr ir bijis dzīvē viss baigi foršs, tik to es nespēju novērtēt.
Saglabāju attiecības esot tādai, kāda es esmu, neliekuļoju, nekritizēju, neaprunāju aiz muguras, jo draudzība ir grūti atjaunot, ja tajā ir apmāns, viltība, meli.
Man šķiet pieaugušo vecumā jākoncentrējas vienādi uz karjeru, ģimeni un draugiem, bet vieglāk pateikt nekā izdarīt :-P

Man laikam dzīvē ir paveicies, bet man ir samērā daudz draudzenes. Divas no bērnības, ar kurām uzaugām kopā. No skolas un studiju gadiem, no kopīgiem kolektīviem. Protams, ar visām nesanāk tikties bieži, jo kam darbs, kam ģimene un vēl citas lietas, bet laiks atrodas. Un kad tiekamies, tad tas vienmēr ir lieliski! Bieži vien plānojam pasākumus jau laicīgi, piemēram, koncertus, teātrus, kādu ballīti. Es arī nevaru izrauties tik bieži, jo tomēr mājās mazs bērns un vēl visādas nodarbes. Bet ja tiešām gribas satikties, tad laiku vienmēr protam atrast. Nespēju iedomāties savu dzīvi bez draudzenēm. Parunāties ar vīru nav tas pats, kas ar draudzeni.