Depresija

Palīdzēt var tikai ārsts, un - arī tad, tikai gadījumā, ja pacients vēlas izveseļoties :) Ar varu, pret paša gribu, neizārstēsi ne alkoholiķi, ne narkomānu ne depresijas slimnieku :)

Man draugam ir tas pats. Ikdienā smejās, joko, bet vakaros ir ļoti nomākts. Var arī viņu saprast - visu dzīvi cieš un kādu zaudē, pāris dienas atpakaļ zaudēja arī savu mīļoto meiteni.
Ieteicu iet pie psihoterapeita, bet viņš pēc pirmās vizītes atteica puisim, jo puisis ir ļoti noslēgts, neko negrib par to runāt, bet atbild loģiski un ir pats sev kā padomdevējs un psihoterapeits. Puisim ļoti smaga bērnība bijusi, piedzima arī ar problēmām. Laikam tāds liktenis! Cīnamies! Ļoti priecājos,ka esmu viens no tiem retajiem cilvēkiem, kuram viņš uzticas. Stāsta lietas, ko citiem nestāsta.

Ir normāli, ka ik pa laikam uznāk tā saucamie depresīvie brīži, pēc tiem ir iespēja novērtēt visu, kas ir labs. Un padsmit gados man šķiet daudziem jauniem cilvēkiem ir brīži, kad viņš meklē to, kas patīk, ar kuriem cilvēkiem komunicēt, tiecas pēc abpusējām simpātijām.
Svarīgi ir vai ir atbalsts no sev tuvajiem! Uzklausi viņu, iedrošini, meklējiet kopā izklaides iespējas, lai ir vairāk brīžu, kad var pasmieties un nedomāt par to, kas varbūt nomāc! Galvenais ļaut cilvēkam būt patiesam un arī nebaidīties no viņa teiktā pat ja tās ir domas par pašnāvību. Izrunāšanās ļoti palīdz. Iesaki varbūt draudzenei rakstīt dienasgrāmatu. Arī tas palīdz, ja emocijas izliek uz papīra un cilvēks varbūt kaunās/kautrējās par to runāt ar kādu citu.
Ir grūti palīdzēt, jo kā saka depresijas slimniekam, esot bedrē, ir jāgrib pieķerties pie virves gala, ja kāds to virvi viņam pasniedz.

Varbūt jums ir bijusi saskarsme ar depresiju? Vai ir kādi ieteikumi, kā palīdzēt?

Ir bijusi saskarsme. Nepalīdzēsi,ja viņa pati to nevēlēsies. Ar varu pie psihiatra taču arī nevilksi.

https://youtu.be/OZ_Jelsd674?t=9m36s
Rekur atbilde ar timestamp, no labākā un slavenākā smadzeņu pētnieka Krievijā, par tā tikt galā ar depresiju un kas tas vispār ir. :-)

Ir normāli, ka ik pa laikam uznāk tā saucamie depresīvie brīži, pēc tiem ir iespēja novērtēt visu, kas ir labs.

Protams! Bet tikai tad, ja tie ir tikai brīži. Depresija ir slimība, tā tā vienkārši nepāriet, kā daži iedomājas!

Ieteicu iet pie psihoterapeita, bet viņš pēc pirmās vizītes atteica puisim, jo puisis ir ļoti noslēgts, neko negrib par to runāt, bet atbild loģiski un ir pats sev kā padomdevējs un psihoterapeits.

To ārstu no darba vajadzētu atlaist, viņam nav tiesību atteikt cilvēkam tikai noslēgtības dēļ! Sviests, pēc kādām metodēm tad viņš strādā? (t) Un vispār, vismaz man ģimenes ārstes palīdze, kura pati ir ārstējusies no depresijas un kuras draugs ir ārstējies, ieteica labāk neiet pie psihoterapeitiem, jo viņi neko jaunu nepateiks, tieši otrādi - var sanākt vēl sāpīgāk, no jauna apziņā uzrokot to, kas tur dziļi aprakts. Protams, šis ieteikums ir individuāls un, protams, var būt nepieciešama rakņāšanās pagājībā, lai nonāktu pie tā, ko pacients vēl neapzinās. Bet jāņem vērā, ka ar depresiju sirgstošiem cilvēkiem bieži vien ir tendence analizēt savu dzīvi, līdz ar to - viņi saprot, no kā kas cēlies, kas ko ietekmējis u.tml.
Autorei - ļoti apsveicami, ka tu vēlies savai draudzenei palīdzēt. Ļoti iespējams, ka viņa nevis negrib, bet vienkārši nespēj, jo saņemties un sākt rīkoties ir ārkārtīgi grūti. Tas nav tā - hops!, izspiedīšu pumpu un problēma būs atrisināta! vai hops!, nocirtīšu mazo pirkstiņu un būšu vesela! Ir cilvēki, kuri depresiju ārstē visu mūžu un tas ir nemitīgs darbs un cīņa ar sevi. Ir cilvēki, kuriem ilgi jālieto medikamenti. Ir cilvēki, kuri nav tik stipri, lai uzvarētu šo slimību.
Mans pirmais ieteikums - nepamet draudzeni! Nevienai no jums nebūs viegli un, protams, ka tu esi un būsi izmisusi un dažreiz neizpratnē, bet drauga roka ir zelta vērtē.
Mēģini pierunāt viņu aiziet pie kāda profesionāla un iejūtīga speciālista (ja nepieciešams, varu iedot dažus tel.nr.) un, ja viņa nejūtas pārliecināta, vari ieteikt doties līdzi. Vai ir zināmi iespējamie iemesli viņas slimībai? Arī tie var būt dažādi, tāpēc vajag turēt roku uz pulsa, sekot, kas notiek, pavērot, kad labāk viņai tuvoties ar ieteikumiem. Labs sākums būtu, ja viņa apzinātos savu problēmu un varētu ar kādu ļoti atklāti izrunāties. Grūti no malas ko ieteikt, ja nav zināms nekas vairāk, bet lai jums abām izdodas!

Ir bijusi saskarsme un varu teikt, ka depresīvi cilvēki labi māk to slēpt, ja tas vajadzīgs. Pazinu ģimeni, kur dēlam bija depresija, pēc vairākiem ārstu apmeklējumiem rādījās, ka puisim kļūst labāk un tad, kad visiem šķita, ka viņš jau pavisam atgriezies dzīvē, viņš pēkšņi izdarīja pašnāvību. Tāpēc palīdzēt cilvēkam patiešām var tikai tad, ja viņa pati vēlēsies tikt no šī stāvokļa ārā. Tu vari tikai būt blakus, atbalstīt, bet ne izdarīt lēmumus viņas vietā.

ieteica labāk neiet pie psihoterapeitiem

Absolūti aplams un pārlieku subjektīvs apgalvojums. Ar plikiem medkamentiem depresiju neizārstēs. Psihoterapeits ir principā galvenais,kas palīdz ārstēt,jo pat ne visiem ar depresiju sirgstošajiem nepieciešami medikamenti,bet terapija gan. Ļoti ceru,ka šim ieteikumam neviens nav sekojis un nesekos.
Ja puisis gāja pie ārsta-psihoterapeita,tad ārstam bija/ir tiesības atteikties no pacienta ārstēšanas.

Mēnesnīca, savā komentārā norādīju, ka depresijas saslimšanas iemesli ir individuāli un, ka protams, jārīkojas pēc vajadzībām, ne jau uzreiz jāmet lielais līkums psihoterapeitiem. Droši vien, ka viņiem ir tiesības atteikties ārstēt pacientu, bet kā vēl, lai cilvēks izārstējas, ja viņu uzreiz izgrūž pa durvīm tikai noslēgtības dēļ? Vai tad nav dažādas metodes, kā pacientam pietuvoties? Esmu norādījusi arī to, ka viena no svarīgākajām nepieciešamībām ir atrast iejūtīgu ārstu, kas var kļūt par lielu atbalstu ārstēšanā. Viņš arī norādīs, ir nepieciešami medikamenti vai nav.

bet kā vēl, lai cilvēks izārstējas, ja viņu uzreiz izgrūž pa durvīm tikai noslēgtības dēļ?

Ņem vērā arī to,ka šo informāciju ir sniedzis depresīvs puisis tikai no sava skatu punkta, un depresīvam cilvēkam ir saāsināta uztvere un ļoti iespējams savu psihoterapeitu nav sapratis. Psihoterapijā ir daudz un dažādas metodes. Kas neder vienam, der otram. Ļoti iespējams to arī terapeits šajā situācijā puisim norādīja,ka iespējams attiecīgā terapijas metode nav viņam piemērota.
Es absolūti nesaku,ka pilnīgi visi terapeiti ir labi un jebkurā jomā var atrast sliktu speciālistu,taču jebkurai informācijai ir jāpieiet kritiski,jo īpaši cilvēkam ar mentālajām problēmām.

savā komentārā norādīju, ka depresijas saslimšanas iemesli ir individuāli un, ka protams, jārīkojas pēc vajadzībām

Kā jau teicu. Terapija ir must have. Medikamenti,atkarībā no vajadzības.

man pašai bijis daudzkārt. Man ir divi psihiatri, psihoterapeite un psihoanalītiķe. Kaut kā tieku galā.

Kā jau teicu. Terapija ir must have. Medikamenti,atkarībā no vajadzības.

Ļoti daudzos gadījumos depresijas cēlonis ir izjaukts ķīmisko vielu balanss smadzenēs. Šādā gadījumā var palīdzēt vienīgi medikamenti, ar "parunāšanos" nepietiek un nakas netiek risināts, sevišķi, ja cilvēks ir kautrīgs un nespēj izstāstīt savas problēmas... ieteiktu apmeklēt psihalogu nevis tikai psihoterapetu, ja problēma tiešām nopietna...

* psihologs
Pirmās reizes pie terapeita (goda vārds nepateikšu cik precīzi,jo neatceros) ir iepazīšanās un tas ir tikai normāli,ka cilvēks uzreiz nevar atvērties.

depresija vai nu ir vai nu nav. Tas ka laiku pa laikam kaut kads skumjais melanholiiskais bridis uznak tas ir normaali. Bet ista depresija jau ir tad ja pilnigi nekas tevi vairs nespej iepriecinaat. Tu nevelies kontakteties, nosledzies. Viss tevi kaitina vai saraudina. Blakus pievienojas iespejams alkoholisms via esanas traucejumi lai izdzestu tuksumu. Smagaaka depresija ir akd tu vispar nespej pat no gultas piecelties, nomazgaties vai dari visu automatiski tikai tapec ka jaadara par piemeru macibas vai darbs. Nav izvele! Nevajag jaukt drumu noskanojumu, kas sajaa dregnajaa periodaa ir normaali ar depresiju, jo depresija iet gadiem un gadiem ilgi un nebeidzas!

MADasaHATTER, nu gan.. Ir gan bi-polārie traucējumi, kur depresija uzrodas ik pa laikam, gan viekarši ne vienmēr pietiek spēka slēpt. Un ne vienmēr tie ir tie trakākie gadījumi, uz kuriem norādīji.
Tā pat kā fiziskajām slimībām - citiem tas pats temperatūras nelabums izpaužas vairāk vai mazāk, kā arī mēdz būt atšķirība, vai centies apārstēt tautas metodēm vai neliecies ne zinis.
Pašai man arī noteica noslieci uz depresiju, bet pašai ir izveidojušies dažādi aizsardzības/pārdzīvošanas mehānismi.
Kā pirmie soļi būtu sākt kaut ko darīt, gan fiziski, gan nospraust mērķus un tos sasniegt, lai vairotu labsajūtu. Censties atrast nodarbes, kas rada patīkamas sajūtas, izrauj ārpus esošā cikla un novērš no domām. Bet, protams, speciālists ir a must have!

Kā pirmie soļi būtu sākt kaut ko darīt, gan fiziski, gan nospraust mērķus un tos sasniegt, lai vairotu labsajūtu. Censties atrast nodarbes, kas rada patīkamas sajūtas, izrauj ārpus esošā cikla un novērš no domām.

Jā, tā mēs visi protam runāt. Taču daudziem var nebūt skaidrs tas, ka tos mērķus daudzos gadījumos sasniegt ir diezgan neiespējami. Un ar to arī viss ir pateikts.

Bet, protams, speciālists ir a must have!

Un ko tas spečuks izdarīs? Vienīgi uz īsu brīdi iedvesmojoši apmānīs klientu, līdz tas klients atgriezīsies reālajā dzīvē un sāksies viss no gala. Spečuks naudu neiedos un draugu arī nesagādās.

skudrulacis, nav jau tie mērķi jāliek milzīgi.. Tā pati izkustēšanās var būt aiziet uz veikalu pēc pārtikas vai pagatavot garšīgu maltīti, skopt sevi vai dzīvojamo platību. Svarīgi arī fiziski kaut kā izkustēties, kaut vai uz stundiņu pastaigāties pa āru, paelpot svaigu gaisu. Atkarīgs no sākotnējā stāvokļa un vispārējām interesēm.
Par otro, Tu no pieredzes..? Jo man ir zināmi gadījumi, kur cilvēki, tiesa, ar medikamentu palīdzību kļuvuši par tīri pašapmierinātiem un dzīvi baudošiem cilvēkiem..
Ja speciālisti nepalīdzētu, tad pieprasījums pēc viņiem nebūtu, būtu pilnas trakomājas (mums tiešām nav labāka vārda, līdzīgi kā eng. Asylum o.O) nevis psihiatriskās slimnīcas (jo ārsti tak neko nelīdz) un viens pēc otra taisītu pašnāvības..
Vienkārši jāatrod speciālists, ar kuru saskan, kurš ir zinošs savā nozarē un jāgrib atveseļoties/strādāt ar sevi.

Inky, visi tevis norādītie ieteikumi ir pašsaprotama lieta. Tas, kurš depresiju nav pienācīgi izbaudījis, laikam nemūžam nesapratīs, ka tie cilvēki nemaz NEGRIB darīt kaut ko lietas labā, jo viņiem zināms, ka no tā tāpat dzīvē nekāda uzlabojuma nebūs. Sevi šitā piemānīt var tikai nesaprātīgs radījums.

Jo man ir zināmi gadījumi, kur cilvēki, tiesa, ar medikamentu palīdzību kļuvuši par tīri pašapmierinātiem un dzīvi baudošiem cilvēkiem..

Tu zīmīgi norādīji. Medikamenti patiešām atņem pilnvērtīgu saprātu. Citādi no tiem nebūtu jēgas.

un viens pēc otra taisītu pašnāvības..

Diemžēl tieši tā arī notiek. Un te ļoti lielā mērā jāpateicas sabiedrībai.

Ja runājam par depresiju nevis nomāktību vai melno svītru dzīvē, tad visiem šiem gudrajiem padomiem varu atbildēt tikai vienu, ka šīs slimības gadījumā ieteikumi "savācies, nospraud mērķus, atrodi izklaides un priecājies" labākajā gadījumā nedod neko, taču nereti vēl vairāk pasliktina stāvokli. Depresija nav vienkārši bēda par dzīvi un neizskaidrojamas skumjas, kuras palīdzēs novērst pastaiga pa mežu vai sports, tā ir slimība. Tāpat kā jebkuru slimību, kas izpaužas fiziskās sāpēs, ir jāārstē ar tam piemērotām metodēm, arī depresija ir jāārstē ar terapiju un, ja nepieciešams, medikamentiem. Visi šie pozitīvie ieteikumi var palīdzēt cilvēkam ārstēšanās procesā, vai palīdzēt nenonākt līdz depresijai, bet jau esošas depresijas ārstēšanā nepalīdz.

Mīļi, ka Tev rūp draudzene :)
Es censtos iedrošināt uz psihiatra apmeklējumu. Medikamenti tiesām spēj skaisti piepacelt depresijas slimnieku. Vienīgi jārēķinās, ka terapijas efekts nebūs tūlītējs.
Tad ir dažādas psihoterapijas metodes, kuras ir vērts pamēģināt.
Katrā ziņā.. Problēmai ir dažādi risinājumi.. Vajag tikai sākt cīnīties
:)
Depresijas slimniekiem ir grūtāk uztvert pozitivu informāciju, savukārt, viegli uzsūc negatīvo. Palīdzi draudzenei izcelt to pozitīvo, kas noris viņas ikdienā :)