Sveikas!
Tā kā šobrīd ļoti aktuāla ir apdāvināšanās un gatavošanās tai, uzrakstīšu par lietu, kas mani zināmā mērā nomoka jau vairākus gadus.
Mums ir tāds foršs 5 draudzeņu bariņš, regulāri satiekamies, apmeklējam pasākumos, protams, atzīmējam arī katras svētkus. Pazīstamies kopš pamatskolas/ vidusskolas laikiem. Apdāvinām viena otru. Skolas laikos, tie, protams, bija sīkumiņi - par visām kopā sagrabināti bižutērijas auskariņi un konfekšu tūta, biļetes uz mīļākā mākslinieka koncertu (par 10, nevis 50) un tamlīdzīgi mīļi nieki. Tagad, kad visas strādājam, dāvanas kļuvušas "nopietnākas". Dažkārt liekam galvas un naudiņu kopā, citreiz dāvinām katra atsevišķi.
Mana "problēma" ir tā, ka viena no mums jau skolas laikos atturējās piedalīties kopīgās dāvanās, jo... gatavoja dāvanas pati. Visādus zīmējumus, mazformāta izšuvumus. Es, protams, esmu maita, te aizmuguriski aprunājot pašas draudzeni, bet tā nav augstā māksla - gleznojums vai telpiskās mākslas priekšmets, ko izmantot par glītu papildinājumu interjerā. Tie ir mākslas skolas pirmo klašu audzēkņa zīmējumi, tas viss. Un tas nav slikti, bet man personīgi šīs dāvanas glabājas atvilktnē.
Ja sieviete būtu nabadzīga, šāda posta nebūtu. Ar naudām viss ir kārtībā. Un viņa nestrādā mākslas jomā. Biroja darbs. Šķiet, šīs dāvaniņas ir mirklis radošai izpausmei.
Kā ir - es esmu maita vai te ir kāds patiesības grams? Vai jums patīk saņemt pašizgatavotas dāvanas?