Es pati piedāvāju sevis ieņemto vietu vien tad, ja reāli redzu nepieciešamību, piem., iekāpj sieviete vai vīrietis, kurš knapi kājās spēj noturēties vai ar smagiem maisiem/somām, vai mazu bērniņu.
Tā speciāli katram vecāka gadagājuma cilvēkam, kurš iekāpj autobusā neprasu vai viņš nevēlas apsēsties, jo bieži vien pati esmu pārgurusi, ar galvassāpēm vai pēc visām tām ikdienas skriešanām (turklāt man parasti jābrauc vismaz pusstundu tajā transportaa, ja nav sastrēgumi un bieži viss piebāzts, pilns).
Ja man metās virsū ar agresiju un saka bez maz vai - tā ir mana mīļākā sēdvieta, vācies ārā, tev nebija tiesību te apsēsties, tad es nelaižu vai arī palaižu, bet pasaku kaut ko asu :D nu nevar tā uzbrukt un likt kādam iet projām, ja ir slikti, tad kur problēma palūgt, lai kāds atbrīvo to sēdvietu. Bet nē, tā vietā ceļ traci.
Bet kopumā, neuzskatu, ka man ir jālaiž katrs - ja zinu, ka nespēšu to visu gabalu nostāvēt un man ir reāli hu*ova, tad neviens to vietu nedabūs :D
Tā vienmēr bijis un būs, ka autobusi pilni, vietu maz, visiem gribētājiem nepietiks.