Vecāku cilvēku palaišana sēdēt sabiedriskajā transportā

catana, vai tad tu nezini pareizo atbildi?
.
vajag braukt ar personīgo auto! Vai taksi. Vai dzīvot centrā kājām ejamā attālumā no visurienes, uz kurieni vispār ir vērts iet.

Nevienam nav tiesību tagad aizliegt, kuros laikos braukt, cita lieta, piemēram, konkrētās stundās nedarbojas viņu bezmaksas atlaide. Kaut kā tā varētu atrisināt šo situāciju. Citās valstīs ir tādas tarifu stundas.

...pensionāri drīkst braukt laikā starp 11:00-14:00, arī tad, ja pie ārsta pieraksts 16:00. Pārējā laikā sabiedrības pabirām nav ko maitāt gaisu, vizinās, zin, par mūsu nodokļu naudu, kad vien ienāk prātā! Kad vien ienāk prātā, ziniet, var tikai ar ragaviņām uz mežu braukt.

Pati vainīga, nav ko līst :D

catana, ja nopietni, kretīni ir visās vecuma grupās, ne tikai tantiņu vidū :) Es laižu visus pēc kārtas, arī mammas ar skolniekiem ar lielām mugursomām (viņas gan uz mani dīvaini skatās).

Jāpiekrīt, ka problēma ir indivīdos nevis sabiedrības daļā kopumā. Tomēr tā daļa ir tik liela un indivīdu arī daudz, ka zinu vairākus cilvēkus, kas pēc pāris skandāliem sabiedriskajā ir ieņēmuši vienlīdzības pieeju. Jeb - es samaksāju, es gribu un es sēžu. ( šeit var turpināt tālāk par cieņu un vēl sazin ko :D)

Nav jālaiž, jo tantuki dēļ tā arī nevar nostāvēt, ka savos jaunības gados laida visus apsēsties :-P

Es nekad nesēžu, tāpēc arī nav kur laist. Bet, ja grūstās, es stāvu kur stāvējusi, īpaši pilnos transportlīdzekļos, kur tantes "sagatavojas" izkāpšanai nākamajā pieturā 10 min. iepriekš un paniski mēģina tikt pie pašām durvīm tā, it kā to durvju atvēršanās būtu loze Superbingo, ko nevar paredzēt. Reizēm jau gribas atcirst: "Kur, jūsuprāt, lai es stāvu - karājos pie griestiem?!", bet vienmēr esmu noturējusies.

Pati esmu tikusi izmesta no vietas ar skaļu skandālu ar visai lielu vēderu vai noskatīta kā kasīšanās mērķis.

Kam bija tas vēders? Skandālam? :D

Kurš neprasa, tam vairāk! /Jaunsudrabiņa Aija./
8-)
Pārsvarā busos un tramvajos vizinos, ieurbusies grāmatā, tāpēc īgņu, smaiduļu un neitrālo proporcija man paliek nepamanīta. Esmu laidusi sēdēt vārīgu sieviņu, kurai savu vietu atteica vīrišķis spēka gados. Tāpat turējusi sākumskolnieciņu akmenssmagās somas.
Nesen līdzbraucējos gadījās burkšķīga tante, kas jutās tiesīga ne vien iekārot manu vietu, bet arī bikstīt mani ar savu raganas nagu. Apskaitos pamatīgi, par laimi saglabājot gana pašsavaldības, lai viņas virzienā raidītu tikai vienu no daudzajiem teikumiem, kas tobrīd rosījās manā galvā. Toties atceļā no centra (tajā pašā dienā!) gadījās galants onkuliņš, kurš palūdza atļauju apsēsties blakus un, tuvojoties izkāpšanai, pateicās par kompāniju. Tāds ļoti patīkams līdzsvars.
Todien piefiksēju - šādi gadījumi ir labs pašpārbaudes veids: sacepies, tātad līdz budista miermīlībai vēl tālu.
P.S. Pensionāru atlaižu ierobežošanu kādā konkrētā dienas posmā neatbalstu.

Nevar aizliegt kaut kādus laikus, kuros braukt, kuros ne, bet es neatbalstu bezmaksas sabiedrisko transportu pensionāriem. Kur viņiem ir jābraukā katru dienu? Nu kur??? Poliklīnikas, veikali, pat tirgi ir mikrorajonu ietvaros. OK, pabraukt 2 pieturas Teikā vai Iļģuciemā, bet kādā sakarā jābrauc 10-12 pieturas, piemēram? Jūties tik stiprs, varošs, kultūru mīlošs, teātrus un muzejus apmeklējošs? Nu tad pastāvi kājās. Galu galā, ja jābrauc uz tirgu vai pieskatīt mazbērni (whatever), un ir grūti nostāvēt, var taču pieklājīgi paprasīt: "vai jūs varētu lūdzu mani palaist apsēsties?"
Nu nekur citur nav tie bezmaksas transporti, murgs kaut kāds, es negribu to finansēt kā Rīgā deklarēts iedzīvotājs! Mani vecvecāki dzīvo Latgalē laukos un savos 80 gados uz veikalu 4km brauc ar velosipēdu, jo tur nav sabiedriskā transporta, piemēram. Drauga vecmamma līdz 80 gadiem brauca uz tirgu un visu dienu stāvēja kājās, lai autobusā bļāvējas un ar maisiņiem sitējas varētu braukt pie viņas iepirkties. :-D
P.S. es braucu ar personīgo auto vai taksi. Bet 6 gadus diendienā braukāju ar Rīgas sabiedrisko t. Sabiedriskajā pati laižu vecos cilvēkus, ka redzu, ka grūti nostāvēt. Neciešu bezkauņas, kas bļauj par savām tiesībām.

Agrāk laidu sēdēt visus večukus un večiņas, tagad esmu kļuvusi riebīgāka un laižu tikai tos, kuriem smagas tašas rokās, ar kruķiem vai vnk pēc sejas tik mīļi,ka ir neiespējami nepalaist. Uzskatu,ka muļķīgi ierobežot kaut kādus laikus, tāpat apies likumus un vizināsies kā grib un kad grib.

Pašai spilgti atmiņā palicis viens pozitīvs "piedzīvojums" un viens negatīvs.
Reiz braucu trolejbusā, klausījos mūziku austiņās, skatījos pa logu, pienāca divas tantes un sāka mani raut ārā no krēsla. Es piecēlos un saku: "Bet jūs taču varējāt man mierīgi paprasīt, lai palaižu", uz ko man atcirta: "tev pašai jāredz!"
Un pozitīvs piemērs, kad autobusā invalīdiem domātā vieta bija brīva, es tajā apsēdos, nākamajā pieturā iekāpa pavisam vārga vecenīte, neko neprasīja, protams, uzreiz palaidu apsēsties, mani momentā viens tālāk sēdošs vīrietis palaida apsēsties un uzstāja, ka man obligāti tur jāsēž. :-) Vīrietis, jāsaka, arī nekāds jauneklis vairs nebija.

Kad vēl dzīvoju LV, biju nekaunīgais braucējs. Mani noteikti tūlīt noēdīs bez sāls, taču uzskatu, ka tad, ja esmu godīgi samaksājusi par savu biļeti, tikpat godīgi varu atļauties arī ieņemt sēdvietu. Esmu no tiem cilvēkiem, kuriem sabiedriskajā transportā paliek slikti, līdz ar to neuzskatu, ka man nav tiesību apsēsties, ja no tā atkarīgs tas vai noģībšu vai ne. Esmu palaidusi apsēsties vecus pensionārus, taču pārsvarā tie, kurus palaist gribas, ir tie, kuri nevienam neko nepieprasa un ar kruķiem nevienu nebaksta. Tie, kuri ar elkoņiem un lamāšanos cenšas iekarot savu vietu un pa transporta līdzekli dragā kā tanki, bet, tiklīdz redz, ka nav kur apsēsties, sāk tēlot nevarīgus vecīšus, tādu vēlmi nerada.
Jā, protams, var jau teikt, ka ja kaut kas nepatīk, jāiegādājas savs auto, taču, diemžēl, ne visi ir tik turīgi, taču, ja cilvēki ir godīgi samaksājuši par savu braucienu, katram ir vienādas tiesības arī uz apsēšanos. Pārējais lai paliek atkarīgs no katra paša godaprāta.

Lai tak vecie brauc. Netraucē man veci cilvēki sabiedriskajos, reti ir nācies saskarties ar rupjiem tantukiem. Parasti pati palaižu ja redzu, vecāku cilvēku. Tā man vienkārši mācija jau agrā bērnībā darīt un tā es arī daru līdz šai dienai.
Es nikna uz veciem cilvēkiem nepalieku nekad, drīzāk jūtos aizvainota, ja man nevar cilvēcīgi palūgt "vai jūs varētu palaist apsēsties?".
Mūsu sabiedrībā attieksme pret veciem cilvēkiem ir ļoti slikta, vismaz tik cik ir nācies no malas noskatītes vai pat lasīt cilvēku viedokļus.

es jau saprotu, ka viņiem miegs nenāk un nav ko darīt, bet vai tiešām nevar iedzert rīta kafiju, paskatīties ziņas un seriālu pa Tv, nogaidīt, kad visi strādājošie ir darbā un tad braukt? un tās somas..
es palaižu vienmēr, kad man paprasa un arī bez prasīšanas laižu, bet, kad esmu nostrādājusi 9-10 stundas uz kājām, esmu laimīga apsēsties, un tad man vienalga kādi ir skatieni.
un es mājās braucu ap 21 vakarā un tāpat tās omes tur ir...

Kad kādreiz bieži pārvietojos ar sabiedrisko transportu vienmēr palaidu apsēsties sievietes un vecākus cilvēkus. Piemēram man nav grūti pastāvēt kājās kaut vai tās 4-5 stundas kas man bija jāpavada braucot mājās.
Dīvaini ir tikai noskatīties kā grūtniece stāv pilnā tramvajā un neviens nepiedāvā apsēsties.

Man liekas tikai normāli palaist sēdēt cilvēkus, kuriem fiziski ir grūtāk nostāvēt - grūtnieces, vecus cilvēkus, cilvēkus ar redzmiem kustību ierobežojumiem, mātēm ar zīdaiñiem, utt. Kaut vai drošības dēł - piem., ir diezgan augsta iespējamība, ka veciem cilvēkiem ir trauslāki kauli (tas, ka kaut kur, kādam ome vai kaimiñtante 99 gados ir bez veselības problēmām un met kaut vai kúleñus, ir fantastiski, bet tas nenozīmē, ka tā ir pat veselīgā paskata kundzītei), krītot vieglāk iegūt lūzumu in atlabšana var nenotikt (veciem cilvēkiem, piem., gūžas lūzums var būt letāls). Ja ir vienalga, ka kāds var smagi sevi traumēt, tad tīri paša un apkārtējo drošības dēł der padomāt vai nepaciest neērtības uz brītiñu.

Ja varēja pārciest otro pasaules karu, tad pārcietis pāris pieturas.

bet ja nopietni, tad vienmēr cenšos palaist apsēsties, man tā liekas pašsaprotama ciena pret vecākiem cilvēkiem un pašam dabiski paliek neērti, kad vecam cilvēkam jāstāv kājās, kamēr es jauns čalis sēžu.