Labrī/dien ! :)
Pēdējās dienas mani apmeklējis nereāls apjukums, šķiet, ka no vientulības sajukšu prātā. Apkārt ir 10iem cilvēku, bet ja nav tā kaut viena, ar ko parunāt vismuļķīgākās lietas, izsmieties, iedzert aliņu, tad ir, kā ir. Ok, ir tie pāris cilvēki, bet iekšā sēž tā doma - es taču negribu viņiem uzbāzties, pirmā neiešu ciemos utt. Ko darīt? Jāmin, ka viens no puišiem man patīk, bet ko viņš domā par mani, īstas skaidrības nav. :-| :-P
Ehhh, esmu mazliet vīlusies :D visi teica, ka Erasmusā nu tāāāādas ballītes, tāda bohēma, bet nekā :D Ok, cilvēki dzer, ir jautri, bet salīdzinot ar manu studiju laiku Latvijā, te ir tāds boorings :D zinu jau zinu, ka mēs katrs veidojam savu dzīvi, bet nu ballītes te nevar saukt par ballītēm :-D