Es aizgāju mācīties neienesīgā profesijā aicinājuma dēļ. Tā bija muļķīga izvēle. Vidusskolu beidzot, bija tāds naivums, ka viss būs labi, kamēr darīsi to, kas tiešām patīk. Nožēloju. Pie tam, ja kādam vēlos pateikt, kā jūtos, visas atbildes: "Pati zināji, ka tā nav ienesīga profesija.. Ko tad pati mācījies?". Doma skaidra - pati vien vainīga, ka vēlējies strādāt to, ko sirds grib. Sēdi un samierinies.
Lai arī kā liekas, ka ienākumu lielums nav tik svarīgs, tomēr ir, jo dzīvot maksā dārgi. Var, protams, arī darīt mazapmaksātu, mīļu lietu un knapināties. Katram savs.
Tavā vietā šo gadu izlaistu, kamēr prāts paliktu skaidrāks un mierīgāks.
34
