Būšu mele, ja apgalvošu, ka baigi atbalstu, ja vīrietim ir "draudzenītes", bet es arī noteikti neuzskatu, ka draudzenes vai paziņas ir vainīgas, ja vīrietis pamet draudzeni un aiziet pie kādas citas, ko pazīst. Jaunu attiecību/sakaru veidošana tomēr nav tikai tās otras sievietes vienpersonisks lēmums, bezmaz likumīga pavēle vai kaut kāds absolūti negrozāms fakts. Vienmēr esmu domājusi, ka attiecības ir tā joma, kurā ir vērts piestrādāt pie sava gribasspēka. Ja otra pusīte ir svarīga, tad pat nekāda ne citas sievietes "kāju virināšanas tieksmīte", ne baigā mīla un uzmākšanās no sievietes puses neliks tam "nabaga vīrietim" pamest esošo draudzeni. Jā, ir vieglprātīgi vīrieši. Jā, ir vāji vīrieši. Jā, ir brunču mednieki. Ir dažādi vīrieši. Bet es neuzskatu, ka nocelšana ir kaut kas tik vienkāršs, ka pilnīgi pietiktu ar otras sievietes vilinošo acu skatienu un mini bruncīšiem. Skatos uz to arī no otras puses tieši tāpat. Ja man ir attiecības, bet kāds cits uzrodas tuvumā, es uzskatu, ka manis nocelšana būtu ne tā otra vīrieša vaina, bet mana izvēle, ja tas pirmais (attiecību partneris) kāda iemesla dēļ nebūtu vairs svarīgs un saistošs. Tāpēc arī nopietnas un atbildīgas attiecības sauc par nopietnām! Ne jau ķeksīša pēc taču. Tajā atbildībā pret otru cilvēku ietilpst arī sekošana savām domām, nolūkiem un, ja vajag, arī laicīga citu kandidātu atbīdīšana maliņā. Ļoti banāli saīsinot, manuprāt, gājējs tāpat aizies.