Apmulsums par ielūgumu uz kāzām

Es nebrauktu ;-)

Man laikam ir tā, ka ja tuvi cilvēki var atļauties ielūgt ģimeni uz kāzām, bet to negrib, ir mazliet jocīgi pēc tam, kad pasaka "Zini, tas un tas pirms nedēļas apprecējās". Uzreiz atceros pretējo padarīšanu - kad kādreiz bijušā tēva tēvs nomira, tas tēvs neaicināja uz bērēm, laikam padomāja, ka pārēdīšu viņa naudu pie galda. Tas bija tolaik, kad ļoti labi zināja, ka man kuņģis sāpēja un es gandrīz nepieskāros ēdienam. Bet bēru gadījumā cilvēkiem pārmest neko nevar - daudzi ieraujas sevī, eksistē tikai pats un ģimene, bet citi vairs nav cilvēki. Ir tikai Es, es, es...

Man bija mazas kāzas, uzaicinājām tos,kurus gribējām un nebija ne prātā kādam pateikt - sorry, ar mums uz restorānu nē. Tie kas ir aicinăti, tie arī visur ir aicināti, nevis tikai uz ceremoniju. Tad jau labāk neaicināt vispār

laikam padomāja, ka pārēdīšu viņa naudu pie galda.

Ko?
Cilvēkam ir nomiris tuvinieks, un TEV liekas, ka viss, par ko šis cilvēks domā, ir kā ieriebt TEV, neuzaicinot TEVI paēst?

es domāju, ka tā tīri ir tikai pieklājība uzaicināt tikai uz baznīcu, lai neapvainojas. Es arī tā darītu, jo man arī ir radi, kurus vajadzētu aicināt pieklājības pēc, bet uz ballīti es negribētu. Tad tā arī darītu, nosūtītu ielūgumu tikai uz baznīcu. Par naudu un aploksni neko nebilstu, ja pats iedomājas par dāvanu -ok, ja nē, man pietiek arī ar ziediem. Galu galā, kāzas ir mana diena un es spētu egoistiski izvēlēties, kurus es gribu redzēt ballītē un kurus nē, un ja pēc tam apvainojas, tad tā jau ir viņu pašu problēma.

57days, un vēl :D
....saaicināsi 100+ viesus un tā liksi citiem domāt, ka gribi "atsist" izdevumu naudu, saņemot dāvanā naudu (greznā kleita, gredzeni, limuzīns) :D

Man laikam ir tā, ka ja tuvi cilvēki var atļauties ielūgt ģimeni uz kāzām, bet to negrib,

Es, ja precēšos, nedomāju nevienu aicināt, precos ar vīrieti, nevis ģimeni, un rīkot trādi rīdi tādēļ, lai kāds neapvainotos..

Palasīt cosmo diskusijas dažreiziņu ir vislabākais wake up call kādu vien var iedomāties. Palasi tādus egocentriskus viedokļus un saproti, ka nav tomēr viss ok ar mūsu sabiedrības veselo saprātu.

57days - pēc tam man tā arī pateica. Bet tās bija bēres un tur nav ko apvainoties.

Palasot cosmo bieži vien pie sevis nodomāju "Paldies dievam, ka tik aprobezotas vai pareizas vecenes nepazīstu" :D

Kas tur tāds, ja es minu pretēju piemēru? Izstāstīju gadījumu no dzīves. Es varbūt to veco vīriņu vēl gribēju reizi redzēt, jo bija labas attiecības. Ai, te arī pierādās, ka ar kāzām ir vieglāk, bet kad bērēs gribi cieņu izrādīt, bet tev to neļauj, tad tur nav ko delikāti jaukties pa vidu, jo var iedomāties, kā otram sāp.

Platinum, kas pateica? Kāds "labvēlis" vai pats neaicinātājs?

Pats neaicinātājs. Bet tas bija izskaidrojams pavisam vienkārši - cilvēkam nomira otrs no vecākiem, tad arī sāka visus atgrūst. Pat ja gribējās kā mierināt, neko negribēja dzirdēt. Laikam tas ir viens no veidiem kā aizmirst savas sāpes - ienīst visu un visus.

Latgalē ir pieņemts, ka uz kapiem var ierasties jebkurš, kurš vēlas no mirušā atvadīties. Tas, ka nav aicināts uz bēru mielastu, nenozīmē, ka ir aizliegts atnākt uz bērēm.

Tā ir Latgalē, bet toreiz Rīgā tas izskanēja tieši - ja negaida uz galdu (kas Dieva dēļ man vajadzīgs nebija), negaidīja arī uz bērēm. Man nebija iespējas cilvēkam, ar kuru bija sirsnīgas attiecības, nolikt ziedus un izrādīt cieņu. Jā, man par to ir žēl, bet tas nav dzīvības un nāves jautājums lai es (ne-radinieks) kaut ko tur iegribētu.

Man šķiet, ka tā ir visur, ne tikai Latgalē. Uz bērēm parasti vispār īpaši neaicina, cita lieta par bēru mielastu, bet aiziet uz kapiem, aplasīšanu, parādīt pēdējo godu, nolikt ziedus neviens nekad neliedz. Tāpēc, ka nesēdina pie galda, vispār nav vērts iet uz bērēm?

Latgalē ir pieņemts, ka uz kapiem var ierasties jebkurš, kurš vēlas no mirušā atvadīties

Tas vispār ir tāds nerakstīts bēru likums, man šķiet, visā Latvijā - nāk visi, kas vēlas atvadīties, uz mielastu aicinātie, katrā ziņā Vidzemē arī tā ir.
Bet piekrītu, ka tā ņemšanās ap bēru mielasta rīkošanu ir nogurdinoša un šķiet lieka, jo sevišķi, ja mīļā cilvēka zaudējums sāpēs lauž uz pusēm, gribas tikai nolīst un kaukt :-/.

Es saku, ka uz bērēm teica, lai sveši nenāk, tikai radi. Tur bija arī kaimiņi, kurus nostūma malā.

Tagad nožēloju, ka piespamoju šo diskusiju par pretēju tēmu. Laikam ir laiks paņemt pauzi no interneta. Atliek izstāstīt ko personisku un sākas liešana ar samazgām

Platinum, bet nu ko šādā situācijā tādu var pateikt, kas mierinās? Žanra klasiku "laiks dziedē", "viņam tur augšā būs labāk", "tā bija lemts"?
Reizēm cilvēku labi domātie centieni mierināt neļauj cilvēkam atslēgties no savas sāpes. Tāpēc arī atgrūž. Tas gan nenozīmē, ka ienīst visu un visus.