Manuprāt, fiziskā slodze ir pēdējais par ko satraukties, ja vien tā nav smagumu celšana nonstopā, kā tas ir, piemēram, Zviedrijā, noliktavās, kad tevi aizsūta uz tādu objektu, kur neviens īsti negrib strādāt, bet tu to līdz tam nezini. Un tad atbrauc lielā fūre un tev ir jāizkravā viņa pilnīgi visa. Pa 20-30 kg smagām kastēm 2 stundas no vietas, tur ne tikai muguru var sabeigt.
Bet trakākais ir tā nebeidzamā laika vilkšanās un staigāšana apkārt, kā jau Alexxa minēja. Tāpēc nesaprotu tos cilvēkus, kuri sapņo par darbu, kur maksā par nekā nedarīšanu. Bija gadījies vienā tādā strādāt. Alga bija pat ļoti ok, bet darbs - kolīdz iebrauc visā, tā dienas pirmā puse paiet ātri, izdari visu un tad otru dienas pusi kūko. Bija ļoti grūti no tāda aiziet, jo alga bija laba, darbs kaulus nelauza, bet iekšējais tukšums tikai pieauga. Ka es neko jaunu negūstu, ka neattīstos. Var apbrīnot tos cilvēkus, kas prot sevi pārliecināt, ka strādā tikai naudas pēc.
Autoram - ja nepatīk, ej prom. Bet rēķinies, ka tirdzniecība nav nekāda medusmaize, piedāvājumu ir daudz, bet tikai daži no tiem ir normāli. Iespējams, vislabākais darbs tirdzniecībā ir būt tirdzniecības aģentam, piemēram, labā alkohola firmā. Tev dod jaunu mašīnu, kuru vari izmantot savām vajadzībām, alga ir laba, ir bonusi, prēmijas utt. BET - šādās firmās tikt ir teju vai nereāli, jo rotācija ir tiek bieža kā dekāžu nomaiņa un arī savējo faktors strādā.
Tā ka - ja galīgi ir piegriezies, tad nav jēgas. Bet nav garantijas, ka kaut kur citur būs daudz labāk, šajā sfērā strādājot.