ojj, par Sognare teikumu, ja es pateiktu kolēģei, viņa man vēl morāli nolasītu.. Šodien divas veselas reizes lasīja vienu un to pašu morāli, audzināja kā mazu bērnu.
Par daudz ko viņai taisnība, jau pirmajā aizrādījumā es atvainojos un teicu, ka tiešām ņemšu to visu vērā un darīšu, kā viņai vajag. Nē, viņai vienā ausī iekšā, otrā ārā.. turpina moralizēt.
Domāju izlīgt, nopirku un atstāju konfektes, atnāca pie manis, nolasīja to pašu morāli vēlreiz. Vēl pateica, ka viņa ar mani runā tāpat kā ar skolēniem - ja ar vienu reizi nav skaidrs, tad runās daudz reižu.
Es apstulbu, jo tiešām nesaprotu, kā ar vienu reizi nav gana, ja nevienā brīdi neapstrīdēju, ka viņai taisnība un ka darīšu visu, lai būtu labi. Pie tam tas par to, ka viņa runā ar mani, kā ar skolniekiem.. Nu atvainojiet.
Gribas pieklājīgi novilkt robežu un norādīt, ka pie manis vairs tuvumā nenākt.
Mani šī situācija ļoti nomāc, jo patiešām nesaprotu, ko viņa no manis grib.