Tā speciāli īsto gaidījusi neesmu un, manuprāt, tā uzreiz nemaz nevar zināt-ir vai nav īstais. Man parasti bija svarīgi tas, ka esmu iemīlējusies, kopā ir labi, tad likumsakarīgi gribējās arī mīlēties ar to cilvēku. Nekad speciāli neesmu sēdējusi, domājusi, vai šis būs īstais, vai būsim kopā arī pēc pieciem, desmit gadiem pirms nodoties fiziskai baudai. Ja ir tas mirklis, patikšana, iekāre, tad kāpēc ne?
Tagad esmu precējusies, tad nu sekss ir ar vienu konkrētu vīrieti. :-D
Man nav bijis tā, ka es kādam dodu, ir bijis tikai tā, ka mums diviem cilvēkiem ir bijušas jūtas, iekāre un tāpēc abi labprātīgi esam to darījuši, izbaudījuši, nevis kāds kādam kaut ko devis.
Nesaprotu, kāpēc te piesauci Bībeli? Kāds sakars seksam ar Bībeles lasīšanu, neviens nav teicis, ka šīs lietas viena otru izslēdz.