Vīrietis mainījies grūtniecības laikā

varbūt kāda?

Viņš tieši tā arī pateica, ka nemīl tevi? Ja jā, kāpēc Tu vēl esi ar viņu kopā? Liekas mocības tev un bērnam.

es ar paceltu galvu aiziet prom, ja nemīl tevi tad nemīl
mīlestību ar varu neuzspiedīsi, ne pat ar bērnu

Sabijies no pārmaiņām, viss nebūs kā ierasts, spriežu pēc tā kā reaģē, ja tagad ballītes jāpamet ir agrāk kā ierasts, Par to mīlestību... Nu normāli tas nav, bet ieteiktu Tev izrunāties, kas zem tiem vārdiem "es Tevi vairs nemīlu" slēpjas. Ja tā patiešām ir, tad secinājumus izdari pati.

Man tiešām žēl, ka pārdzīvo šādi. Pamēgini koncentrēties uz savu labsajūtu un nekreñkjēties (zinu, ka viegli teikt) - negribu izklausīties kaitinoši, jo gan jau esi dzirdējusi šo simtiem reižu, bet varbūt Tu pagaidām skaties uz situāciju jūtīgāk? Varbūt pamēgini atpūsties un ej gulēt, kad vēlies, lai vīrietis paliek ballēties?

Izklausās pēc tā,ka vīrietis cenšas tikt galā ar pārmaiņām. Varbūt ļauj viņam vienam iet ballēties,vai ļauj ilgāk palikt? Saprotams,ka tev negribas, bet vajag arī viņam atpūsties.
To,ka nemīl tevi, pateica strīda karstumā? Es tikko dzirdēju to pašu, mans var dusmās daudz ko sarunāt,kad nomierinājās pateica,ka mani mīlot.Ja nemīlētu, tad jau sen būtu prom un necenstos kaut ko uzlabot un mainīt.

Nav tā, ka hormonu ietekmē viss izskatās sliktāk nekā ir patiesībā? Kā pati uzvedies, netaisi kaut kādas drāmas, kaprīzes par sīkumiem? Ir sievietes, kas grūtniecības laikā grib, lai visi izturas kā pret jēlu olu, tas spēj jebkuru izbesīt. Par ko parasti strīdaties?

Paldies tām, kuras pagaidām izteikušās!
Nu, visādas dumības var cilvēki sarunāt emocionāli nestabilā laikā (to lielāko sviestu tieši tajā trakajā pilnmēnesī pateica). Bet, protams, tas īsti neattaisno un neliek tagad domāt, ka viss forši. Un tomēr - 5 gadus ilgas,rūpīgi būvētas, skaistas un foršas attiecības neuzskatu, ka uz karstām pēdām būtu jābeidz pie šāda vājuma. Protams, ar varu mīļš nekļūsi un ja būs gals, tad būs... To tik laiks rādīs.
Nekāds saldumiņš vai cukurgailītis viņš nekad nav bijis, bet pat pēc tā strīda jūtu rūpes un gādīgumu, tiesa, joprojām ne tā kā pirms pus gada.
Pasadena, Tev taisnība, es noteikti skatos saasināti uz visām situācijām šobrīd! asaras sprāgst pie pirmās iespējas! Toreiz bija variants, ka eju mājās un viņš paliek, bet teica, ka es taču nevarot viena pati mājās pa nakti iet (aptuveni 5 min tas bija no mūsu mājām). Tad nu nāca un pukojās.
Visvairāk interesē vai kādai ir pieredze ar emocionāli "nobrukušiem" vīriešiem grūtniecības laikā vai tikai man tā paveicies?

ērzeli, paldies! nu, viņš joprojām nav pateicis, ka mīl, bet uzvedas diez gan sakarīgi, salīdzinot ar to kā bija strīda dienā un laiciņu pirms tam. Strīda karstumā to nepateica, bet tas bija ļoti, ļoti īsu brīdi PĒC strīda. Man gan viens puisis teica, vīrieši reizēm ir tik stulbi, ka viņiem atzīt savu kļūdu un izlabot teiktu ir "vājuma izpausme". Viņš to teica pēc savas pieredzes un es viņam lūdzu pateikt sievai, ka viņš mīl viņu tomēr. Jo tur bija stipri, stipri līdzīga situācija.
Rowan, reāli sadzīviskām lietām. Viņš man piekasās, es viņam un aiziet... Sīkums principā.

*teikto, nevis teiktu

Nezinu, bet mans bija tāds pats kāds bija. Nu vairāk pievērsa man uzmanību, sargāja. Ja gribēju ātrāk mājās, tad noorganizēja kā aizvest mani mājās un tad pats atpakaļ brauca, ja vēlējās, es neiebildu. Vispār man hormoni netrakoja baigi. Ja papukojos kaut ko, tad par sīkumiem, bet es tā reti ko. Es biju vīrietim zelts ne kaprīza grūtniece. :D Viņš tā saka, kad paklausas kā apkārt draugiem iet.

Es negribu šeit izplūst,ko man ir nācies dzirdēt, bet visā visumā, jāgaida,kad nomierinās. Es briesmīgi pārdzīvoju tos vārdus, bet nu salabām. Ja atrodas 5min no mājām, varbūt nākamreiz piedāvā viņam tevi pavadīt un doties atpakaļ, ja nevēlas,ka viena dodies?

nav bijusi konkreti sada pieredze, bet berninu ari gribejam abi, planojam abi un virietis bija tas, kas uzstaja, ka jabeidz planot un vienkarsi tagad un viss.
pa celam radas sarezgijumi ar darbu, finasem, dzivosanu, vesleibu, lidz septitajam menesim bij anu tads musu attiecibu parbaudijums, ka maz vai neliekas!
virietis nebija vesaks, bet... nakotnes plani un visi skaistie vardi pirms, ka bus ta un visn daris ta un jebkura gadijuma izkulsies un viss bus labi, nu tas viss bija tikai vardi... loti daudz sedeja un vienkarsi neko nedarija!! un nezskatoties uz to, ka man bija veselibas problemas, bernins un simts un viena lietas, kur bija jasagatavot! jutos loti viena!
bija mums sarunas un daudz, ari stridi un tadi nopietni, lidz pat es teicu, ka varu ari iet prom, ja tas ir drosi, ka vins negrib pacensties un atcereties to ko solija utt!
sanemas, tagad viss ir ok, uztraucas loti, seko visam lidzi utt
no pieredzes varu teikt, ka pirmie grutniecibas menesi viniem vienkarsi neaiziet, ka viss jau notiek, ka bernins jau ir, vel tikai punci, bet vins ir,un viss, kas ir ap vinu ietekme to! vini to nesaprot, viniem liekas, ka mes pa daudz cikstam, pusam ziloni no muas utt! mans ik palaikam izsplava, ka bija domajis, ka esmu stipraka, sikstaka! uh...
tagad, kad reali kuru katru bridi bus, tagad vinam sak pielekt, ka vins jau visu laiku te ir bijis, bernins! bet noteikti apjausma atnaks kad reali piedzims!
ieteikums- izrunajaties, lai jums ir skaidrs vienam par otra nodomiem, gatavosanas planiem!! dazreiz mums liekas, ka viss ir skaidrs, ko ka darit, bet viritis nejut musu kermeni vins nezina, kad daudz ir par daudz!
ja galigi nelidz, mekle psihologa konsultaciju!! sis noteikti nav tas bridis, kad nesaprasanas vajadzetu atstat bez ieveribas!
bet ka tas ir nav milestibas, bet ir milums!? man liekas ir iespejama milestiba, bez miluma, bet nav iespejams milums, bez milestibas!! vai es neko nesaprotu!
P.S. ka jums ar seksualo dzivi!? sorry, bet citreiz vienkarsi ta var but ari problema!

Mans darba kolēgis atklājās, ka viñiem bija maza krīzīte, kamēr sieva bija stāvoklī. Kopā nonācām pie secinājuma, ka šausmu stāstu (negulētas naktis, seksa neesamība, sievietes 100% pārvēršanās Urzulā no Mazās Nāriñas, normālas dzīves beigas, utt) teicēji situāciju neuzlabo. Plusā sapratne par atbildību, sievietes izmaiñas (tieši uzvedības, kurās vismaz mans kolēgis nekādi nevarējis 'iebraukt', jo "nebija pilnīgi nekādas logikas") un citi faktori. Viñi tagad audzina divgadīgu dēliñu kopā un vismaz izskatās laimīgi.

havaja, liels paldies par iedrošinājumu un viedokli! Jā, seksuālā dzīve droši vien arī ietekmē. Viņš nečīkst, neprasa no manis un neņaud, bet izskatās, ka tas viss emocionāli kaut kur nosēžas. Ārste ieteica ar to neaizrauties un tā arī, protams, darām. Man šķita, ka viņš ar to labi tiek galā, bet visdrīzāk vienkārši negribēja izrādīt vājumu. Kā jums ar to ir?
Ar to mīļumu... nu mana versija ir, ka viņš pats nesaprot, ko jūt šobrīd, jo ir apmulsis. Atbildība, emocijas, nepiepildīta seksuālā dzīve + darba un dzīves vietas jautājumi, tas viss rada haosu un mana nepieciešamība pēc uzmanības droši vien to neuzlabo. Mums arī sākumā grūtniecība (īpaši tāpēc, ka tik ilgi gaidīta), prasīja daudz nervu, tas viss noteikti ir atstājis iespaidu. Nu un, jā, tas, ka vīrieši nesaprot, ka bērns tur ir no pirmās apaugļošanās dienas, nevis vienkārši uzrodas dzemdībās no resnas sievas, tas tiešām viņiem ir grūti saprotams.
Pasadena, paldies liels liels! Redzu, ka daļai tā ir "norma", ka pie šāda "spiediena" salūzt... šķiet tiešam atliek vien būt pacietīgai un lieki nezāģēt.
ērzeli, noteikti tā arī darīšu nākamreiz!

sincity, cik viņam gadu. Jebkuram cilvēkam kaut cik saprātīgā vecumā būtu jāsaprot, ka grūtniecība un bērns kaut kādā veidā izmainīs dzīvi. Ja godīgi, viņš izklausās pēc maza puišeļa. Un ko tad viņš darīs, kad bērns piedzims? Gribēs turpināt ballēties līdz rītam?

Par laimi man šādas pieredzes nav, šobrīd esmu tūlīt 6.mēnesī, vīrs rūpējas arvien vairāk, taču - tas noteikti nav jaunums, kuru vīrietim ir viegli pienjemt, ja vien ir sapratne par to, kāda atbildība gaidāma. Vai vīrs ir bijis Tev līdzi uz USG, ir redzējis mazo? Manējam skiet, tāda riktīgā sapratne radās pēc 1.USG. Saprata laikam, ka sievietei tiešām šis ir īpašs laiks, jo vinjā aug vėl viena dzīvība.(l)

no pieredzes varu teikt, ka pirmie grutniecibas menesi viniem vienkarsi neaiziet, ka viss jau notiek, ka bernins jau ir, vel tikai punci, bet vins ir,un viss, kas ir ap vinu ietekme to! vini to nesaprot, viniem liekas, ka mes pa daudz cikstam, pusam ziloni no muas utt! mans ik palaikam izsplava, ka bija domajis, ka esmu stipraka, sikstaka! uh...

Tas laikam atkarīgs no vīrieša audzināšanas un vecuma. Pieaudzis, labi audzināts vīrietis mēģinās iesaistīties arī grūtniecībā cik vien iespējams un atbalstīs savu draudzeni/sievu cik vien viņa spēkos. Varbūt fiziski viņi nesaprot, bet tas nenozīmē, ka viņi neprot lasīt - var papētīt literatūru par grūtniecību (kā to darīja mans vīrs) un tad viņiem būs arī vieglāk izprast pārmaiņas, kas notiek ar sievietes ķermeni gan fiziski, gan emocionāli.

Man nebija šitik traki, bet uz to pusi bija gan. Pats atzinās, kāpēc. Ja interesē iemesli, raksti vēstuli.

sincity, vai Tavs partneris vispār vēlējās bērnu? Bijāt pārrunājuši šo jautājumu?