Tieši vakar no šādām attiecībām tiku vaļā - sajutu, ka kaut kas nav, konfrontēju, atzinās un es aizgāju. Skumjākais ir tas, ka šādi notiek jau otro reizi. Satieku cilvēku ar kuru varētu izveidot stabilas attiecības, bet nē - viņi ņem un šmauc pa kreisi un tad raud, ka vieni.
Pirmajā gadījumā iepazinos ar puisi, satikāmoies kādu laiku - gājām uz kino, kafejnīcām, staigājām, tā teikt randiņi uz pilnu klapi. Iepazinos ar draugiem, nekad neslēpāmies. Izrādās puisis tūlīt precēsies. Prasu kāpēc viņš tā - esot gribējis pēdējo izklaidi. Uzrakstīju vēstuli meitenei, lai viņa nepaliek muļķa lomā. Mani nobloķēja un viņi apprecējās. Es uzreiz apgriezos un aizgāju prom, kad uzzināju, pat nesatikos ar viņu, lai to visu izrunātu.
Otrajā variantā iepazinos ar puisi otrapuse. Nodomāju, ja manas draudzenens var (abas tūlīt precās ar fantastiskiem vīriešiem), man arī jāvar. Satikāmies, viss bija labi, viens otram devām laiku un enerģiju, bet tad vīrietis palika auksts un jocīgs. Paskatījos telefonā, jā ir sarakstes jaunas. Konfrontēju un aizgāju prom.
Vakar izlasīju visu, kas šeit sarakstīts - meitenes, nepazemojiet sevi, tas nav tā vērts! Ja pieļausiet, tad pieradīs un uzskatīs to par normu. Vakar visu izlasot pat riktīgi sadusmojos un piereģistrējos šeit,lai tikai uzrakstītu šo komentāru (parasti vien izlasu visu cauri). Aizejot prom no tādām attiecībām nekad nebūsiet zaudētājas. Šeit tikai rodas galējības - nespēja uzticēties un patstāvīgas bailes tikt krāptai.
Pati pirms tam ejot uz randiņeim nekad tā teikt nestalkoju sociālos profilus, jo apzinos cik viegli ir radīt viltus iespaidu par sevi, uzticos savām izjūtām, mani interesē cilvēks, nevis viņam piederošais. Bet tagad ir tā, ka, ja stāv telefons un es redzu, ka ir iespēja ielūrēt iekšā, sākās panika, jo vajag izokšķerēt. Pamanīju, ka sāku pastiprināti pievērst uzmanību darbībām sociālajā vidē un to visu pārcilāt un pārdomāt. Greizsirdīga neesmu, bet bailīga gan esmu palikusi. Lai gan neapdedzinājos kā citas šeit, esmu pazaudējusi spēju uzticēties. Vīrieši tās trakās, kas visur okšķerē rada paši, mēs tādas nepiedzimstam. Sievietēm tomēr ir ielikta šūpulī vēlme pakļauties un būt aprūpētām.
P.S. Pilnīgi jātaisa kaut kāds portāls, kur nododam info par tiem, kuri krāpj vai tie, kas aizņemti. Citādi izskatās, ka vīrieši domā, ka sievietes ir aitas.