Esmu šeit lasījusi diezgan daudz diskusiju, kurā parādās daudzu dāmu nostāja, ka pirmo seksu vajadzētu atlikt. Proti, ja vīrietis ir ieinteresēts, tad viņš pagaidīs, kaut vai vairākus mēnešus. Šāda pieeja noteikti strādā un ir saprotama: jo vairāk laika un resursu vīrietis ieguldīs, jo nepatīkamāk viņam būtu šādas attiecības pārtraukt. Taču ir labi arī uzdot jautājumu - uz kādu tieši vīriešu tipu šāda pieeja darbosies veiksmīgi?
Iedomāsimies burvīgi vīrieti, kam viss dzīvē ir labi un ar ko būtu vēlme veidot attiecības, kam ir labs darbs ar labu atalgojumu, laba fiziskā forma un veselība, plašs draugu un paziņu loks.
Ņēmot vērā, ka darbs ir labi apamaksāts, tad arī darba pienākumi visdrīzāk aizņemtu vairāk kā 8 stundas dienā. Visdrīzāk tā būtu darba diena no paša rīta, līdz 8 vakarā katru darba dienu kā arī specifiski darba pienākumi brīvdienās.
Papildus tam, cilvēkam noteikti būtu vajadzība un vēlme papildus mācīties un papildināt gan profesionālās zināšanas, gan vispārīgu erudīciju. Respektīvi, noteikts laiks būtu jāvelta dažādiem kursiem, semināriem, vienkārši literatūras lasīšanai. Vairāku dienu komandējumi ārzemēs, utt. utj.
Labs augums un veselība sevī ietver daudz fizisko aktivitāšu. Trenažieru zāle 3x nedēļā, baseins reizi nedēļā, papildus kāds futbols ar draugiem un teniss ar darba kolēģiem būtu norma.
Papildus tam, cilvēkam noteikti būtu plašs draugu un paziņu loks, ar ko ik pa laikam vajadzētu arī satikties, dzimšanas dienas un speciāli pasākumi, uz kuriem vajadzētu aiziet vienu, divas reizes nedēļā.
Cik daudz brīvā laika šādam vīrietiem ir? Darba dienu vakari? Brīvdienas?
Tālāk - cilvēkam ir harmoniska attīstība, respektīvi viņam ir ne tikai attīstīts prāts, bet viss ir labi arī attiecībās ar cilvēkiem, viņam noteikti būs arī viegli pieejams sekss. Respektīvi, mierīgi var uzzvanīt kādai no draudzenēm, ar ko ir saglabājies labs kontakts un ar ko ir sex-only, vai sliktakajā gadījumā samaksāt par labi pavadītu laiku priekš viņa nelielu summu, kāpēc gan nē?
Un tagad iedomājaties situāciju, viņš kaut kur iepazinās ar jums un jūs satiekaties pirmo reizi. Viss ir labi - jums ir skaists smaids, jūs smejaties un viens otru pievelkat. Satiekaties otro reizi, jūs pavadat kopā vēl vienu vakaru, komunikācija iet raiti, patīkami un pozitīvi.
Un tad viņš jūs vakara gaitā grib noskūpstīt, bet jūs izdomājat pielietot šo stratēģiju - pavilcināsim. Es otrajā randiņā nebučojos.
Jautājums - kāda būs šāda vīrieša reakcija? Vai viņš būs ieintriģēts? Visdrīzāk, viņš ieraudzīs, ka kaut kas te nav, kaut kādas nevajadzīgas barjeras, priekškam man tas ir vajadzīgs? Ka sekss, spriežot pēc šīs reakcijas, tiks atlikts vēl uz 3 nedēļām. Tāpat ir pilns ar darbiem, paralēli vēl draugi aizcina uz pasākumu, kurā būs daudz jauku dāmu. Turklāt, viņš labi apzinās, ka zaudētu laiku atpakaļ neatgūsi, ka katru stundu viņš varētu nopelnīt noteiktu summu un kopsummā prieks no šī pasākuma pazūd.
Tas ko es gribu ar šo pateikt, ir tas, ka gatavība gaidīt vairākus mēnešus būs tikai tādam cilvēkam, kam nav citu variantu, tā teikt tipisks lūzeris. Vai arī tāds, kas grib seksu principa pēc. Un pēc seksa pazudīs.
Tad veidojās paradoksāla situācija, ka meitene domā, ka uzvedās ļoti pareizi, jūtās kā tāda princese, kas šķiro džekus, lai atrastu vislabāko. Bet beidzās viss ar tipisku situāciju, ka dāmai jau ir 30 gadi, bet adekvāta vīrieša vēl nav un galu galā visi vīrieši tiek uztverti kā lopi.
Vai es saku, ka vajag lekt gultā jau pirmajā vakarā? Nebūt nē. Bet ir jāapzinās, ka liekot vīrietim gaidīt vairākus mēnēšus, kāds ir nolemts audzināt bērnus ar vājiem gēniem.