Sveikšana svētkos darba vietā.

citas nodaļas darbiniekiem vnk nemetu klāt naudu.

Jubilārs nāk ar kūku, šampi, tad visi sapulcējas un jubilārs stāsta savu dzimšanas dienas /vārda dienas stāstu. Par to, kā vecāki iepazinās, kāda bija diena, kad dzimi, pirmie vārdi, nedarbi, jebkādas citas lietas. Vārda dienā - kāpēc tāds vārds, kam par godu, kādi citi varianti bija, kā pats sadzīvo ar vārdu, kādas iesaukas bērnībā utt. Svarīgi katru gadu šo info papildināt un atjaunināt, tad visādi interesanti fakti ik pa laikam atklājas!

Ak dievs, ja man darbā kaut kas tāds būtu jādara, es vienkārši neietu savā jubilejā uz darbu :D Bet nu protams, cilvēki ir dažādi, ir jau kam tas patīk.

Tā stāstīšana par sevi dz., vārda dienā tiešām izklausās traki.
Man vispār nepatīk svinēt un priekš kam tas obligāti jādara?
Vispār es uz darbu eju strādāt, tāda piespiedu komunikācija par personīgām lietām man darbā neprasās. Ja ar kādiem veidojas draudzīgas attiecības, tad var ārpus darba rīkot pasākumus, iet uz kafejnīcām utt. Tā ir darīts. Bet nepatīk, ka jāveido personīgas attiecības tikai tāpēc, ka strādā vienā vietā.
Pašlaik sveicam ar kaut kādām puķēm vai mazām dāvanām, ieskrien kabinetā, apsveic, paņem cienastu. Ir jau kas rīko lielāku galdu ar salātiem utt. Kolektīvs liels, sveikšanas nereāli daudz, tā mūžīgā puķu pirkšana, meklēšana... neesmu sajūsmā.