Ienaidnieks jeb

Man nekas nepalīdz, bet maksimāli cenšos darīt to, ko gribu un kas man patīk - skatīties kādu filmu, sportiskas aktivitātes, apēst desertu vai ko citu, kas garšo :D

es izmvairos no cilvēkiem, lai citi neciestu no manas uzvedības :D

Man, paldies dieviem, ļoti daudz kas no šī visa iet secen, bet pret to, kas ir palīdz fiziskās aktivitātes... Nav tā, ka pazūd pavisam, bet vismaz ir daudz vieglāk sadzīvot un pilnvērtīgi dzīvot.

Ir bijis tā, ka PMS laikā palieku viegli aizkaitināma un tāda kā dusmīga uz visiem. Tagad vairāk depresīvais garastāvoklis parādās, uz raudienu aizvien biežāk velk, kas man skaidrā (alkohols bieži vien izraisa asaru plūdus :-D) ir pilnīgi neraksturīgi. Kā ar to cīnos? Nekā. Kad pamanu, ka palieku kaut kāda citādāka, padomāju "opā, drīz laikam mēnešreizes", iesmeju un turpinu savu ikdienu. Neuztveru to kā īpašu traucēkli, lai speciāli kaut ko tā dēļ darītu. :-)

PMS mani neskar, nekas īsti nemainās, ja nu vienīgi sagribas apēst ko sāļu/saldu vai žāvētu:-P

Lasu par to PMS jau ne pirmo reizi Cosmo un jūtos kā no citas planētas. Man nekas tāds nav bijis. Nepārvēršos par fūriju tikai tāpēc, ka tuvojas mēnešreizes, nekļūstu garīgi nestabila vai bīstama apkārtējiem.:-D

Kādreiz bija tā, ka "PMS" salikums neizteica neko, a vot vecums dara savu - palieku raudulīgākā, tā, ka pašai kauns paliek brīžiem. Ko daru? Neko nedaru, eju un dzīvoju tālāk.:-D

Es agrāk domāju, ka man vienkārši kaut kas depresveidīgs uznāk, bet kad uznāk šis pms, visi nervi, hormoni ir zupā.. čupā :D es vienkārši raudu par visu, vai rīts vai vakars. Pēdējoreiz vispār bija ļoti traki. Droši vien izvairīties no bimbāšanas neiznāks, tāpēc vismaz kaut kā sevi jāstiprina un jāpriecājas citas dienas, kad tas bimbulis nenāk.

alkohols bieži vien izraisa asaru plūdus

Mums kādreiz bariņā bija viena tāda meitene. Kā iedzēra tā bija pisģ**s :D bet ikdienā super cilvēks. Visi pārstāja ar viņu tusēt,jo apnika mūžīgi mierināt. Un tipiskākā vaina bija kliegt caur asarām - Māāaanii neviens neeemiiiil! :-D

Citreiz gadās, ka PMS tāds jūtamāks emociju ziņā. Vienkārši vairāk piedomāju, ko daru un runāju, lai citi neciestu. Dēļ tā jau nevajag citiem likt justies slikti.
Vīrs gan man pēdējo reizi pateica, ka esmu jocīga. Tas man atgādināja, ka vairāk jādomā, ko tajā laikā runāju.