Labvakar, meitenes!
Vēlos "izkratīt sirdi". Jau kārtējo reizi sastrīdējos ar draugu par mūžseno tēmu - par mājas darbiem, manu laiku un ieguldījumu attiecībās... Draugs uzskata, ka es nedaru pietiekami. Viņš vēlas ģimeni, kārtību mājās, perfekti tīru mājvietu, lai katru dienu būtu pagatavotas pusdienas / vakariņas. Es strādāju no 9 līdz 18, stunda uz darbu un atpakaļ. Parasti visu dzīvokli tīru katru sestdienu, bet pa nedēļu dažādus sīkumus. Ēst gatavoju cik nu varu, iespējams, neesmu labākā vai daudzpusīgākā pavāre, bet gatavoju normāli. Ne katru dienu, bet kādas 4 reizes nedēļā sanāk gatavot. Mums ar draugu ir vienošanās - es taisu sarakstu ar pārtikas produktiem, kurus viņš iegādājas / atved mājās un es savukārt gatavoju ēst. Protams, viņš bieži neko nenopērk slinkuma pēc, vienmēr aizmirst kaut ko svarīgu, bet aizbildinās ar to, ka nevēlas neko tajā dienā ēst. Mēs nevaram atļauties to, ka es nestrādātu. Tajā pat laikā, es nogurstu no darba, gribu atpūsties, bet neslinkoju nekādā ziņā. Es saprotu, ka liela daļa sieviešu paspēj gan ēst gatavot, gan māju sakopt, gan bērnus pabarot / apģērbt / nomazgāt / audzināt, gan vīru pabarot / apmierināt viņa vajadzības un vēl bez tā gan atpūšas, gan nodarbojas ar kādu hobiju... bet es tiešām nesaprotu, kā to visu paspēt? :( Attiecības negribu zaudēt, bet draugs saka, ka nepietiekami, vajag vairāk / rūpīgāk / pilnvērtīgāk... Dažreiz es domāju, ka neesmu radīta ģimenes dzīvei, attiecībām (s):-(
Tādas pārdomas šovakar (t)
202
