Izvēlēties nākotni

Mana šībrīža profesija ir iegūta absolūti bez nodoma. Pāris stulbi lēmumi, pāris mazāk stulbi, pussauja sagadīšanos, un man ir darbs, ar kuru esmu apmierināta. Sapņu profesiju gan joprojām meklēju :)

Kopš bērnības gribēju būt ārsts. Citus variantus nekad nebiju nemaz izskatījusi, vidusskolā gāju klasē ar ķīmijas novirzienu. Šobrīd arī studēju.

57days interesanti, kā tā, ka vēl meklē?

mauvii, man vienkārši nekad nav līdz galam labi. Plus, sāk mazliet apnikt tas, ko daru. Gribas kaut ko pamainīt dzīvē. Jaunus izaicinājumus.

Man vecāki vienmēr virzīja uz to, ka izglītība ir nepieciešama, tad nu mans uzdevums bija jau laicīgi domāt par to, ko studēšu, taču gala lēmumu pieņēmu tikai pēdējā brīdī. Studiju laikā uznāca periods, kad sāka mākt šaubas, jo sapratu, ka nevēlos darīt to, ko tipisks absolvents manā studiju programmā, bet es sapratu, ka noteikti pabeigšu jebkurā gadījumā. Bakalaura beigās parādījās lieliska darba iespēja saistībā ar manu jomu, bet ne šo tipisko amatu, tā nu pieņēmu un turpināju arī maģistrā. Laiks maģistrā bija mokošs - studijas smagas, darba daudz. Pārvarēju šo periodu un dabūju savu sapņu darbu! Tagad esmu saņēmusi piedāvājumu strādāt ārzemēs (tā pati kompānija un tas pats amats), par ko es esmu vēl priecīgāka.(l)

57days, ja nav noslēpums, kādas idejas 'sapņu profesijai' tev ir? :)

Fiore, cik lieliski, ka dažiem izdodas atrast to īsto! (l)

Jaunus izaicinājumus.

Jā, šis laikam ir lielākais pluss. Strādāju ofisā, bet man periodiski ir jauni izaicinājumi, kuri jāsasniedz. Kā noslēdzās viens posms, tā sākas nākošais, iespējams tāpēc man tik ļoti patīk, lai gan arī pie visa šī es nejūtos pārstrādājusies, jo varu izbaudīt. :) Tāpēc man nav tā, ka atsēžu savu laiku pie rakstāmgalda un dodos mājās nogarlaikojusies..

mauvii, nezinu :(

Es vēl esmu ceļā. Vienmēr, jau no bērnības ir vilinājusi māksla, radīšana, pārdošana, bizness. To visu apvienojot, iznāk mana sapņu profesija. Pašlaik, gan tajā nestrādāju, bet skaidri zinu uz ko eju, ko mācos, ko vēlos sasniegt. Skatoties no savas dzīves sākumposma situācijas, kādā biju, līdz šodienai, jūtos tā, itkā būtu uzkāpusi kalnā, bet zinu, ka vel tik pat,ja ne vairāk ir priekšā.

Vidusskolā un bakalaura pirmajā pusē man bija citi mērķi nekā tagad. Sapratu, ka tā profesija nav īsti man, bet tāpat labi noder jaunajā virzienā, uz kuru eju. Varbūt nākotne piespēlēs vēl ko citu, neesmu kategoriska. Ir tik daudz labu un interesantu lietu, ar ko nodarboties, ka nevajag ieciklēties uz kaut ko vienu.