Par cik dzivoju vairakus gadus arvalstis, esmu pamanijusi, ka latviski runat vairs nesanak, cik nu rakstu. Reizem piedomaju ko rakstu. Ja runaju, piedomaju, ko saku. Es nekad nekad nebiju domajusi ka ta bus. Visa mana apkarteja vide ir tikai vienas vienigas svesvalodas- vacu anglju spanju. Mans virs, mani draugi, vide. Latvija palika tikai dazi draugi, ar kuriem attiecibas ir mazak, dalju nesatieku vairs vispar. Jau pagajusi ka desmit gadu, kur neesmu satikusi savas bernibas draudzenes, nav ari kontaktu. Ja kadreiz palasu zinjas, ielieku kadu komentaru kaut kur rakstot.
Jautajums ir par to vai dzivojot arvalstis (tiem kuri dzivo, kam ir saskare ar tiem, kas dzivo) -vai pec ilgakiem gadiem tomer maciet latviesu valodu saviem berniem un vai iznak uzturet to latvisko dzivesveidu? Es saku aizdomaties, ka man Latvija asociejas ar laiku, kad vel Berzins bija prezidents un ministrs- hmm Dombrovskis, talak neesmu sekojusi. Kad pirms diviem gadiem pedejo reizi biju uz nedelju Latvija, tad bija nu ta, ka jutos taja vide mazliet svesa, jo jutos attalinajusies. Manam viram kaut ka Latvija neuzruna, riezem pajauta -a ka to japasaka latviski, tadas reizes ir gan reti. Ka tas ir jums, kuri dzivo jau ilgakus gadus arpus robezas un reti atbrauc uz LV?