Ak, dievs, cik bērnišķīgi. Izaudz un iemācies pārvarēt savus kompleksus.
Liedzot savam dēlam tikties ar viņa omi, tu viņu apzodz. Kā arī, bērns nav tavs privātīpašums, viņš nevar piederēt tikai tev, viņš nevar turēties visu mūžu pie mātes brunčiem. Ļauj viņa izbaudīt arī citu cilvēku sabiedrību, mīlestību un rūpes, neļauj viņa iedzīvoties kompleksos. Un strādā ar sevi.
Man pašai dēliņš, vēl jau pavisam maziņš, pat divi gadiņi nav, es ar lielāku prieku dodu viņu gan savai mātei, gan uzticu viņas vīram, arī pie vīra vecākiem sūtu, jo viņi arī vienmēr lūdz mazdēliņu satikt, bet dzīvo ļoti patālu no mums. Pateicoties tam man bērns aug ļoti komunikabls, sabiedrisks, patstāvīgs un ticu, būs arī pašpārliecināts. Un arī mūsu ģimenē pa laikam rodas kādi paaudžu konflikti, tā teikt, bet tas, ka mums pieaugušajiem kādas nesaprašanās kādreiz, tas nedrīkst ietekmēt bērnu. Turklāt, viņš nav tikai mans bērns, viņš ir arī savu vecvecāku mazbērns, viņi viņu gaidījuši, pārdzīvojuši, cerējuši, man nav tiesību kādam liegt šīs radnieciskās saites. Nevienam nav tādu tiesību.