Nav iedvesmas iemīlēties

ir tads loti labs teiciens-gribi dafiga problemas dzive? Iemilies :D Pilniga taisniba. Es ari censos nekad nepiekerties parak cilvekiem, jamak palikt vienaldzigam un vienkarsi izbaudit to ka ari tagad nedomajot par nakotni ;-)

Rvis - patiesībā tieši tā man tagad ir .. eju uz randiņiem tā kā ar labiem čomiem, ne kā ar potenciālām otrām pusītēm..

Panda2-Bet pareizi arī dari :-)

ja sevi visu laiku noskaņosi uz to, ka nekas nesanāks, tad arī nesanāks. vajag ļauties, dzīvot, priecāties un tad skatīties sanāk kas nopietns vai nē.

Es neteiktu, ka man bija bail iemīlēties, bet es arī ilgu laiku gāju uz randiņiem tikai, lai labi pavadītu laiku un socializētos, taču attiecības nevēlējos. Bieži vien, ja kāds izrādīja nopietnus nolūkus pat gribējās bēgt prom. Bet satiku cilvēku, kas izmainīja visu šo sistēmu un lika man sevi iemīlēt - domas par to, ko gribu vai negribu nebija, viss vienkārši notika.

Jā, vieglāk ir dzīvot neiemīloties, bet arī vienmuļāk, garlaicīgāk...tās emocijas, sajūtu, ka nes jumtu, nedaudz (vai daudz) drāmu, ko dod kārtīga iemīlēšanās...es nezinu, kur vēl to visu var dabūt. :-D
Nevajag apzināti iet un meklēt attiecības, bet nevajag arī sevi aizvērt cilvēkiem, iespējai iemīlēties. :-)

marissa- Nu ne visiem. Mana dzive ir pietiekami interesanta,bez visas iemilesanas. Visas reizes kad tas ir noticis,esmu to nozelojis,tapec tagad vairs nekad negribu to piedzivot. Ir daudz vieglak bez taa un citi var loti labi ta dzivot,galvenais lai ir ar ko "nogrusties" un jauki pavadit laiku. Vairak neko nevajag. Prieks manis tas ir tikai problemas, varbut skaisti,bet man nepatik ja jutu delj biezi domaju par vienu cilveku, tas liedz pilnvertigi baudit dzivi un lauties citiem cilvekiem, kam jaunam utt.

Nesaku, ka dzīve nevar būt interesanta arī bez tā, kaut gan es nezinu, es esmu bijusi iemīlējusies gandrīz visu savu puslīdz pieauguša cilvēka mūžu. :-DMan vienmēr ir bijis tā, ka katra jauna iemīlēšanās man dzīvē paver kaut ko jaunu, nepieredzētu, arī jaunus paziņas, piedzīvojumus.

Šoreiz piekrītu Rvis. Tas ir forši, ka negribi attiecības, ka nevari iemīlēties! Nekādu ar attiecībām saistītu problēmu, daudz brīvā laika, ko vari veltīt sevis pilnveidošanai, izglītībai, darbam, hobijiem. Ar laiku kāds tavā dzīvē tāpat parādīsies un jūtas radīsies, jāizbauda tas laiks, kad vari dzīvot tikai sev. :) Es labprāt gribētu sev tādu posmu dzīvē. :D

marissa- Nu redzi, bet man jau vairakus gadus nav sis sajutas un loti ceru ka ari nekad nebus, man tapat ir savas problemas :D kur nu vel viena MILZIGA problema pa virsu :D:D bet noteikti sievietem tas ir savadak, dzeki milestibu saprot un izrada daudz savadak un nav tik nepieciesama ka sievietem, lai gan zinu ari daudz sievietes kas negrib attiecibas un gadiem ir brivas un neko vairak par nenopietnam dazu menesu attiecibam vai fuck buddies neprasas.Nekadas kopdzives, nekadu jutu, Loti forsi :-)

Personīgi man nopietnu attiecību nebija līdz 18 gadiem, kad varēju teikt ,ka kādu mīlu,ka būtu iemīlējusies. Līdz tam bija iekersanas un man ar to pietika. Pēc tam satiku cilvēku kurš iepatikās un pēc laika jūtas arī auga un iemīlējos. Takā domāju,ka nekur nav jāsteidzas, ja satiksi cilvēku ISTO,tad satiksi. Pagaidām baudi dzīvi:-)

A tu kaut kur steidzies?
Varbūt vienkārši cilvēks netrāpas īstais.

57 days Ne es ne steidzos,ne meklēju viss pats no sevis notika. Un par ISTO cilvēku runājot, nu ja nesatiks,tad nesatiks, neko darīt. :-)

kur nu vel viena MILZIGA problema pa virsu

Parasti jau nav tik daudz problēma kā kaut kas patīkams.

Milzīga problēma tā kļūst tikai tad kad paši to provocējat:-)

marissa- Kaa kuram ;) ja ari ir piedzivots iekerties cilveka, kas neatbild ar to pasu, tad vairs tiri aiz pascienas pret sevi negribas piedzivot to visu gruzisanos utt sevis mocisanu. Bet tas nav vienigais iemesls kapec es vairs nekad negribu iemileties, man ir labi esot brivam, ka putnam un negribu so sajutu pazaudet, tapat es nemaku respektet otra cilveka laiku un velmes.

Es uzskatu, ka viss mainīsies tad, kad satiksi sev piemēroto cilvēku. Nav sev jāpiespied tā iemīlēšanas, vai jāaizliedz. Vienkārši baudi dzīvi un viss notiks tad, kad tam jānotiek :)

Man patīk tā iemīlēšanās sajūta! Pat, ja tā mēdz nest līdzi sāpes.. tas tomēr piešķir dzīvei košākas nokrāsas. Eksistence bez iemīlēšanās ir gluži kā ēst ēdienu bez garšvielām.. manuprāt :)

cormeum- Pilnigi nepiekritu! Ja ir cilveks ar kuru var pargulet un jauki pavadit laiku, tad vismaz man ar to pietiek un neko vairak ari neprasas un tas jau ir pietiekamas garsvielas prieks manis. Viss parejais butu tikai apgrutinajums.

ai, Raivi, šito jau tu vari skandināt, ka tas būs tikai apgrūtinājums un, ka tev to nevajag. Bet.. tas piezogas vnk nemanāmi un VISS :D neko vairāk nevar izdarīt.
Es piemēram, arī tgd vnk dzīvoju un neiespringstu uz attiecībām. Nevienam nav jāatskaitas utt. Daru, ko un kad gribu. Eju vai neeju, kur gribu. Bet kā jau teicu, nekad nevar zināt, kad tas notiks un kā :D Speciāli nemeklēju, bet arī nebļauju visiem, ka man to nevajag :)