Piedošanu, man tējas vietā jau trešā krūze ar kakao.
Vienmēr esmu bijusi plānotāja, spontanitāte īpaši nepatīk. Arī tad, kad piezvana draudzene un piedāvā iespēju spontāni braukt ballēties, parasti atsakos. Nepatīk man tādi "pēdējā brīža piedāvājumi", jo man savus plānus neko nedarīt jāmaina jau laicīgi. :D Tāpat arī esmu diezgan piesardzīga. Draudzene, piemēram, var braukt tusēt uz vietu, kur nekad nav bijusi, ar cilvēkiem, kurus knapi pazīst, bet es vienmēr kaut kā raustos. Nepatīk apziņa, ka, iespējams, netikšu mājās, kā arī tādos tusiņos mani vienaudži parasti nodzeras līdz kliņķim, man tāda dzeršana nepatīk. Esmu interesants pusaudzis, es zinu. :D
Ja par citām tēmām, tad man šodien pārdomu vakars. Jau kādu piekto reizi pārlasu "Mēs, Zoo stacijas bērni", domāju vēl šovakar vēlreiz filmu noskatīties. Gribu vēl izlasīt Manfeldes "Adata", kaut kā baigi velk uz grāmatām par narkotikām un narkomāniem pēdējā laikā.
Varbūt kāda var ieteikt kādu tiešām labu filmu par narkomānu dzīvi? Tādu, kurā galvenais fokuss ir tieši uz narkotikām. :)