Kur lai aizbēg?

Parunā ar paziņām, kas dzīvo ārzemēs, varbūt varēs palīdzēt ar iekārtošanas darbā un dzīvesvietu.

He, man ir nojauta, ka mums visiem būs jābēg uz Ziemeļpolu vai Sibīriju.. :D Vai vismaz Austrāliju.
Bet par tēmu.. Laikam jau nekad nav par vēlu.

Teikšu tā - ja tevi nekas te netur (draugs, bērni, ģimene), tad brauc, riskē!

Es bēgtu. :) Nekad nav par vēlu izmainīt pilnīgi VISU dzīvi.

Sveika! Atceros Tevi no diezgan senām diskusijām, atmiņā palicis Tavs profila foto un patīkamā prasme izteikties. Toreiz rakstīji par emocionālu diskomfortu, sevis nemīlestību, depresiju. Vai to visu ir izdevies, ja ne at-,tad vismaz risināt? Ja nav, lai cik banāli - no sevis neaizbēgsi.
Kas attiecas uz Tava jautājuma otru aspektu - vecums, sevišķi tik mazskaitlīgs kā Tavējais, noteikti nav šķērslis pārmaiņām.Vien piekrītu Štankam - veic priekšdarbus. Darba terapija ir laba lieta, bet diez vai salšana ne pārāk aromātiskā zivju fabrikā būs labs pirmais solis jaunas dzīves sākumam.

No sevis neaizbègsi? Varbùt aizbègsi, jo mainīsies vide, apkàrtèjie cilvèki, darbs, bùs varbùt vairàk naudas, uzradīsies draugi, iedzīvosies... Mèginàts nav zaudèts, izvèrtè, vai aizbraucot var klùt sliktàk nekà ir . Ja nè, tad uz priekshu! Mègini atrast savu laimi!

Vai, es Tevi lieliski saprotu :-) Periodiski gribu aizmukt pēdējos divus gadus. Pēdējā gada laikā pat sāku veikt priekšdarbus kā hanna! izteicās, bet arī tur dzīve nedaudz aplauza, un ar aizbraukšanu nekas nesanāca. Tā nu turpinu gribēt aizbēgt no visa un visiem. Bet par spīti kritienam bedrē, plānoju nākotnē doties prom, jo Latvija nav vieta, kurā jūtos dzīva. Bet es gribu to vietu atrast.

Mans minējums, ka šeit problēma slēpjas dziļāk nekā vienkārši neatbilstošas dzīvesvietas un/vai vides esamībā. Kā jau iepriekšējā komentārā tika minēts, no sevis aizbēgt nevar, esi tu Latvijā, Amerikā vai Ziemeļpolā. Drīzāk ir jāsāk ar dziļāku cēloņu izpēti, kas tieši vedina uz domām visu pamest un mesties nezinājamā cerībā, ka tur būs labāk? Vai tā ir neizskaidrojamā nolemtības sajūta, ka ar katru jaunu dienu kaut kādā mērā tiek zaudēts potenciāls un ka citur to varēs atgūt (vismaz mentālā līmenī) vai vecums atstāj savu zīmogu un gribas pamēģināt ko jaunu, vai patiešām nav sirdij tīkama dzīve šeit, Latvijā, taču tā kā te nav saistība ar darbu, tad maz ticams. Varbūt vienkārši šķiet, ka citur būs labāk, bez acīmredzama iemesla? Pēdējais variants jau ir nedaudz smagāks. Taču viss ir risināms, ja izdodas atrast cēloņus šādām vēlmēm, kas nereti ir pats grūtākais. Ir bijuši periodi, kad šķiet, ka lai kur tu arī būtu un ko ne darītu, viss ir galīgi garām. Svarīgi ir neaizlaist šo visu procesu pārāk lielā pašplūsmā.

aizbēdz uz laukiem - tādējādi būsi izrāvusies no vides, kurā vairs negribi dzīvot.
un ņem IT projektus sev ērtā laikā (es varētu būt Tavs potenciāls klients) :)

Es arī periodiski gribu aizbēgt no visa, tāpēc tevi ļoti labi saprotu. Tāda neizmērojama iestigšanas sajūta. Vai tev tā ir jau ilgu laiku?
Mums jau liekas - mēs sapakosimies, aizbrauksim un turpināsim citur, bet īstenībā jau tur viss būs jābūvē no jauna. Padomā, vai varēsi sevī tam sakopot pietiekami daudz spēka.
Man tuvs cilvēks šobrīd arī pārcieš nopietnu krīzi - pirms daudziem gadiem devās uz citu valsti un sākumā viss gāja kā pa sviestu, bet tagad ir nonācis ļoti zemā punktā. Žēl, ka šādas neveiksmes līdzi parauj arī pašpārliecinātību un krietnu daļu iekšējā spēka. Protams, piedod par neiedvesmojošo piemēru, bet, manuprāt, ir nopietns iemesls šo soli - aizbēgt - pārdomāt no visiem leņķiem.
Ja kas, vari man uzrakstīt. ;)

Ja tu nepretendē uz augstiem amatiem, neesi ambicioza, varbūt savu laimi nemaz nav jāmeklē citā valstī un citos zemas kvalifikācijas darbos? Varbūt tev vnk trūkst ģimenes, savas ligzdiņas, mājas miera?... Varbūt būtu jāpadomā par savas ģimenes dibināšanu, bērniem, saimniecību utt.? To visu jau var arī ārzemēs sasniegt. Iespējams pat ar ārzemnieku...

Kaut kas no Neona teiktā, starp citu, iezibējās prātā arī man. Ka tu, Deina, iespējams, vari tepat veidot savu dzīvi krāsaināku - pievēršoties kādai patīkamai nodarbei, niansēs izmainot kādus paradumus, lai piešķiltu ikdienas nodeldētām sajūtām jaunu dzirksteli, tiekoties ar interesantiem cilvēkiem... Dažkārt nemaz nevajag daudz, lai varētu pacelties pāris centimetrus virs zemes. :-) Un tomēr, es apzinos, cik ļoti daudz spēka vajag, lai saņemtos visam jaunajam, ja iepriekš ir mocījušas drūmas domas. Pati joprojām bieži tādās ieveļos un atkal un atkal kārpos ārā.

Nekad nav par velu doties prom, bet darbs arzemes nebut nenozime to, ka tev bus jastrada zivju fabrika utt. Tas, ka visi, kas brauc uz arzemem strada fabrikas vai lasa tomatus ir absolutais mits. Nemacesu konkretak pateikt ka ir visur, bet cilvekiiem, kuri man jautajusi padomu par dzivi Londona, es iesaku FB pievienoties grupai LaLonda, ta ir Londonas latviesu "komuna", var palasit kadi pasakumi notiek, biezi vien savejie publice darba piedavajumus, dzivesvietas piedavajumus utt. Jebkura gadijuma, tagad aizbraukt uz arzemem ir daudz vieglak, neka bija tad, kad es braucu. Toreiz visi bija jamekle pasam, bet tagad daudzviet arzemes ir specigas vietejo latviesu komunas, kuras atbalsta gan jauninos, gan tos, kam kadas grutibas. Divaina karta, dzivojot Londona, es vairak jutu to latviesu saliedetibu un mazastautas nozimi, neka jebkad dzivojot Latvija, nu un pec atgriesanas majas domas pagaidam nav sanacis mainit - arzemes latviesi ir daudz pozitivaki, atsaucigaki un saliedetaki neka seit :-)
Nu tas ta, lai tevi iedrosinatu, ka nav tik traki arzemes, tikai rupigi jaizvelas uz kurieni braukt! :-)

"Tūlīt būs 30" nav nekāds vecums.
Jā, no sevis neaizbēgsi, par to meitenēm taisnība, bet nu, no manas personīgās bēgšanas pieredzes (es gan muku studēt, nevis strādāt, jo to bija tehniski vieglāk noorganizēt), jāsaka, ka man personīgi palīdzēja gan. Attiecīgi, iesaku tev pamēģināt! Ar IT un valodu (ceru, ka ne baltu filoloģija) zināšanām var atrast oficiantes, pārdevējas, varbūt pat kādu biroja darbiņu.

Ja ar IT papiru un pieredzi nevar atrast labu darbu, tad zinasanas ir kadas ir....

Man arī šķiet, ka 30 gadi vēl ir ziediņi. Protams, labāk sākumā, kā jau minēja, veikt izpēti - varbūt kādā foršā valstī dzīvo kāds labs draugs, paziņa vai radinieks? Ja Latvijā nekas netur, tad atgriezties var vienmēr! Kāpēc nemēģināt? Tikai jāpiekrīt, ka laikam jau pavisam no sevis neaizbēgsi, bet varbūt cita vieta raisīs Tevī kaut ko līdz šim nezināmu.
uap, viņa minēja, ka viņu neinteresē šī joma.

Es domāju, ka riskē! Bēdz!:-)
IT un filoloģija tev noderēs, un hoteļa istabiņas diezvai būs jātīra:-)

Vēl jau ir variants - cita pilsēta Latvijā, sevišķi, ja nedzīvo mūšu krāšņajā metropolē :)

vai citur būs labāk?

Citur būs citādāk.

Pievienojos bēdzēju pulciņam, ja vien uzskati, ka citā zemē nepaliks sliktāk. Jauna vieta un potenciāls risks ieslīgt vientulībā.
agnese.c., padoms vietā un ar reāliem pieturpunktiem, bet ne ieteiktā lokācija. Sakarā ar Brexit iebraucējus gaida vēl mazāk, iespēju loks ir sašaurinājies. Viens man personīgi zināms piemērs, ka pret iebraucējiem izturas tagad "citādāk". Vienam paziņam, kas tur dzīvo vairāk kā 10 gadus, piešķīra kredītu, atsūtot apstiprinājumu rakstiski. Pēc tam, kad noslēdzās referendums, atsūtīja rakstisku informāciju, ka, ohohooo, tomēr nepiešķirs kredītu. Īsti tam pat nekāda pamatojuma nebija.