Hei!
Nesen starp mani un manu darba kolēģi radās konflikts krekla dēļ. :-D
Es strādāju veikalā un vienu dienu vajadzēja uztaisīt sieviešu vasaras apģērba pārcenošanu. Mēs ar draudzeni jau kādu laiciņu atpakaļ noskatījāmies sev vienādus krekliņus un kad cena mainījās no 49.90 uz 14.90, es atliku sev M, viņai L izmēru. Nākamajā dienā atnāca kolēģe, kurai laikam veikala vadītāja jau bija pateikusi, ka tiem smukajiem krekliņiem cena krietni samazinājās, un prasīja, kur tie ir. Es pateicu, ka atliku sev un draudzenei. Viņa paņēma manis atliktos kreklus mērīt un pēc tam pajautāja, kuru ņemšu sev. Es atbildēju, ka M man uz L draudzenei. Viņa sāka dirst man virsū, ka kolēģes jau esot svarīgākas, mana draudzene gan jau iztiks un nevajag būt tik skopai, ka visu pievākt sev. Izskaloja man smadzenes un es beigu beigās piekāpos, teicu, ka var ņemt sev M izmēru, L izmēru uzdāvināšu draudzenei un pati neņemšu neko. Uz ko viņa atmeta man abus kreklus atpakaļ un teica, ka viņai nevajag nevienu, ja jau man tik ļoti vajag. Darba dienas beigās es viņai laikam simto reizi pateicu, lai netur ļaunu prātu uz mani, ka es ņemšu tikai kreklu dāvanā draudzenei un M izmērs paliks veikalā. Viņa atbildēja, ka nedusmojas, bet tik un tā atmiņā tas viņai paliks uz visu mūžu, viņa ir sapratusi kāda es esmu slikta kolēģe, divkose, skopule un blablabla. Es tad sapratu, ka nav jēgas vairs neko teikt. Tad man bija 3 dienas brīvas, visu šo laiku tas viens krekls stāvēja veikalā un varēja ņemt, kurš grib. Šodien atnācu uz darbu, bija jāstrādā ar citu meiteni un viņa man pateica, ka ir jau dzirdējusi par mūsu strīdu. Cik tagad saprotu, tagad viss veikals zin, kāda slikta un bezkaunīga es esmu. Bet es jau biju paredzējusi, ka pēc tā gadījuma mani tā kolēģe nodirsīs pie katras iespējas. Vienkārši nesaprotu, kā var tik ļoti apvainoties kaut kāda nocenota krekla dēļ.. Un galvenais, ka tai sievietei jau neskaitāms daudzums drēbju ir atlikts, pat no ziemas vēl, bet viņa tik gaida, kad cenas kritīs līdz 9.99 un tikai tad maksā. Man vienkārši vairs nav patīkami atrasties darbā, kad zinu, ka mani aprunā un apdirš par kaut kādu sīkumu! Labi vēl, ka pagaidām nav bijusi maiņa ar viņu, jo nezinu, kā tagad uzvesties.
Ko lai es tagad daru? Iet prom no darba tāda sīkuma dēļ man nav variants, jo neuzskatu, ka tas būtu normāli, es jau neko neizdarīju TĀDU!
Nu gan sanāca palags.. (s)
Ceru uz jūsu viedokļiem un ieteikumiem!
157
