Vai ticat? Maģija, māņticiba u.tml

Man arī patīk lasīt to, ko raksta Pēteris Kļava. Katrā ziņā kaut kas pilnvērtīgāks par šo diskusiju ir. :D

Zinātne un reliģija var iet paralēli, viena otru neparīdot.
Nevar noliegt evolūciju, antropoloģiju un citus atklātus vēstures faktus.
Tas netraucē izprast ticību un reliģiju, tikai jādomā un jāizprot viss plašāk.

Es stipri pārdomātu savu domu gājienu pirms teiktu, ka šīs divas lietas ir vienlaicīgi apmierināmas, ja nu vienīgi ļoti nomināla reliģijas izpratne, kurā reliģija ir vienkārši kulturāls un sociāls atribūts nevis eksistenciālu uzskatu un dzīvesveida pamatnostādne. Ko īsti nozīmē izprast ticību un domāt plašāk? Ļoti vispārīgi, ja ne pat bezsaturiski.

Lai spētu pieņemt pārdabiskā eksistenci, ir nepieciešama prāta atvērtība un plastiska uztvere. Un šeit nav runa par aklu un naivu ticēšanu māņiem. Galvenā problēma ar faktiem, loģiku un pierādījumiem ir tāda, ka cilvēka prāts un apziņa diemžēl ir pašlimitējoša sistēma. Tā nespēj uztvert vairāk, kā pati spēj saprast. Tātad jautājums – vai realitāti un lietu eksistenci definē novērotājs vai tomēr realitāte pastāv neatkarīgi no novērotāja? Un vēl kāda cilvēka saprātam raksturīga īpašība ir identitātes saglabāšana. Šīs funkcijas izpildei ļoti svarīga ir droša realitātes izpratne – būtībā prāts meklē pierādījumus pats savai eksistencei un atgrūž visu, kas šo eksistenci apdraud. Tas ir identitātes saglabāšanas aizsargmehānisms, kas īpaši stipri darbojas cilvēkiem, kuriem racionālā domāšana dominē pār tēlaino. Šī diskusija vien ir labs pierādījums saprāta tieksmei aizstāvēt sevis radīto priekšstatu par pasauli. Diemžēl saprāta radītajā pasaulē īsti nav jēgas meklēt pierādījumus citplanētiešu un tamlīdzīgu lietu eksistencei, jo lielākā daļa no tām eksistē augstākas frekvences dimensijās, kurām cilvēka loģiskā domāšana vienkārši nespēj piekļūt. Smadzenes ir būvētas, lai nodrošinātu cilvēka spēju izdzīvot 3D realitātē, tātad šeit, uz Zemes. Piekļuve citām dimensijām nenotiek ar prāta starpniecību. Taču iespēja piekļūt citām dimensijām un tajās uzglabātajai informācijai ir pilnīgi katram cilvēkam. Tiem, kas to spēj, nav nekādu šaubu par to, vai pārdabiskas lietas eksistē vai nē. Un pastāv milzīga atšķirība starp aklu ticēšanu un informācijas saņemšanu.
Es pati darbojos biomedicīnas zinātņu lauciņā, bet arī visu mūžu esmu nodarbojusies ar cilvēka nemirstīgās daļas izpēti jeb meklējusi atbildes uz tādiem jautājumiem, kā - kas ir dvēsele, cik tālu sniedzas cilvēka apziņa un kas pastāv aiz tās, kā funkcionē Visums, kāda ir dzīves jēga utt. Manas zināšanas nebalstās ticībā, tās balstās personiskajā pieredzē un teju visas dzīves garumā uzkrātajās atziņās. Īsumā varu pateikt vien to, ka realitātes uzbūve ir krietni, krietni komplicētāka nekā cilvēka saprāts to spēj pieņemt. Bet tajā pat laikā tā ir ļoti vienkārša, taču saprāts ir tas, kuram nepieciešami sarežģīti loģikas virknējumi šīs vienkāršības izskaidrošanai. Patiesība ir duālas dabas. Un tā arī ir galvenā problēma ar šāda veida diskusijām. Kamēr cilvēks nespēj uztvert un izprast šo dualitāti, tikmēr viņa realitātes uztvere ir polāra jeb vienpusēja. Var būt izcila argumentācija šajā vienā polaritātē, bet tā vienalga nekad neatklās vairāk kā tikai pusi patiesības…

Ok, mēģināsim dekonstruēt iepriekšējo komentāru.
Labi, plastiska uztvere un adaptēšanās ir nepieciešama, lai veidotu jaunus pieņēmumus, bet to var attiecināt uz jebkādu jaunas informācijas uzņemšanu. Problēma rodas tad, kad cilvēki neapzināti sāk uztver ticību bez īsta seguma, kā kaut ko pamatotu.
Vispirms paskatīsimies no semantiskā skatpunkta. Ja indivīds nevar uztvert vairāk kā saprast, tad kā var rasties jaunas zināšanas vai pieņēmumi? Tāpat kā mūsu maņas, kas uztver ierobežotu daudzumu informācijas no apkārtējā visuma, mūsu rīki, kas ir mūsu maņu netieši pagarinājumi, var ievākt informāciju, bez mūsu priekšzināšanas par to eksistenci. Tātad, ja vien jums nav laba argumenta par mūsu "saprašanas" limita noteikšanu, tad šāds izteikums apstrīd pats sevi.
Tagad, skatoties no vispārējā domu gājiena. Būtībā jūsu tekstā starp 5. un 12. rindu sāk jau veidoties izteikumi ar kautkādu pamatojumu, kur tiek aplūkots solipsisms un var savā ziņā piekrist iemesliem, kādēļ cilvēki ir tendēti uztvert pasauli šādā kontekstā. Līdzīgi kā domu eksperimentā ar smadzenēm mēģenē "brain in a vat", fundamentāli nav iespējams pierādīt vai realitāte ir superdatora veidota simulācija, kas neeksistētu bez orgāna esamības, vai no orgāna neatkarīga vide. Tā kā šāda loģikai nepiemīt atspēkojamības funkcija (falsifiability) tad šāds domāšanas veids tiek atmests jo nav instrumentāls, lai veidotu sevi neapstrīdošu pieņēmumu sistēmu. Neviens no mums neuzskata, ka 1.6821 gaismas gadu attālumā tieši šobrīd piena ceļa centra virzienā vakumā neorbitē iekosts ābols, neskatoties uz to, ka nepastāv līdzekļu vai informācijas, kas to pierādītu vai apgāztu. Ir nepieciešamas aksiomas un sistēma kas pārstrādā ienākošo informāciju, pieņēmumus, sakārto tos kas neapstrīd sistēmas loģiku un atgrūž tos, kas to dara. Zinātniskā metode tādēļ arī ir visfunkcionālākais mums pieejamais rīks, jo ir sevi labojošs mehānisms. Kaut gan domāju, ka lai optimizētu šo rīku ir nepieciešama turpmāki mēģinājumi definēt informāciju kā tādu un kvantificēt mūsu pašu domāšanu, lai izzprastu mūsu pašu uztveri. Protams, var uzskatīt, ka rodas potenciāls nonākt situācijā, kurā mēs tikai palielinām mūsu precizitāti nepareizībā, gaidot kamēr ienāk pietiekošs informācijas apjoms, lai to mainītu, bet šobrīd alternatīvas es neredzu. Domāju, ka tieši šī sadaļa ir ne tikai komentāra bet arī visas diskusijas sakne.
""Diemžēl saprāta radītajā pasaulē īsti nav jēgas meklēt pierādījumus citplanētiešu un tamlīdzīgu lietu eksistencei, jo lielākā daļa no tām eksistē augstākas frekvences dimensijās, kurām cilvēka loģiskā domāšana vienkārši nespēj piekļūt. Smadzenes ir būvētas, lai nodrošinātu cilvēka spēju izdzīvot 3D realitātē, tātad šeit, uz Zemes. Piekļuve citām dimensijām nenotiek ar prāta starpniecību.""
Ok...ļoti grandiozi izteikumi, tikai pāris teikumus pēc tam, kad pati esat deklarējusi cilvēka saprāta ierobežoto spēju aptvert informāciju ārpus materiālās laiktelpas. No kurienes 'vispār nāk šādi murgi? Esat pionierējusi jaunus atklājumus stīgu teorijā, saņēmusi neapgāžamu citplanētiešu eksistences pierādījumus caur neatklātu elektromagnētisko vai citu spēku frekvences diapozonu?!? Kāpēc neviens citas nav par to informēts? Ar jūsu pašas cilvēka smadzeņu aprakstu jums nevarētu pastāvēt pat iespējamības veikt šādus pieņēmumus ar jebkāda tipa segumu, jo šādai informācijai nebūtu jābūt uztveramai. Pati sevi apstrīdat.
""Taču iespēja piekļūt citām dimensijām un tajās uzglabātajai informācijai ir pilnīgi katram cilvēkam. Tiem, kas to spēj, nav nekādu šaubu par to, vai pārdabiskas lietas eksistē vai nē. Un pastāv milzīga atšķirība starp aklu ticēšanu un informācijas saņemšanu.""
Tātad caur savu personīgo pieredzi, kas ir nekas vairāk kā jūsu subjektīvā interpetācija par norisēm jūsu galvā, varat deklarēt, ka caur nenosakāmu mistisku spēku palīdzību varat atklāt šo slēpto patiesību? Pēc visām indikācijām izskatās pēc aklas ticēšanas, vēl pietam ar loģiku kurai nepiemīt atspēkojamības iespēja.
Nevēlos radīt iespaidu, ka šis ir personīgs uzbrukums bet uzskatu, ka jūsu pieeja šim tematam ir ārkārtīgi pretencioza, intelektuāli negodīga un veidota, lai tikai jauki izklausītos.

Atvainojos, ka koments nesadalījās paragrāfos kā biju paredzējis. Teksta rediģēšana šeit ir briesmīga.

Es stipri pārdomātu savu domu gājienu pirms teiktu, ka šīs divas lietas ir vienlaicīgi apmierināmas, ja nu vienīgi ļoti nomināla reliģijas izpratne, kurā reliģija ir vienkārši kulturāls un sociāls atribūts nevis eksistenciālu uzskatu un dzīvesveida pamatnostādne. Ko īsti nozīmē izprast ticību un domāt plašāk? Ļoti vispārīgi, ja ne pat bezsaturiski.

Cilvēki pieņem lietas uz uzskatus kas ir viņu izpratnē un prāta spēju robežās.
Jebkuru lietu kurai nav izskaidrojuma un tieša pieradījuma nevar uzskatīt par neiespējamu.
Ir pieņemts uzskatīt ka cilvēka prāts ir pietiekami attīstīts lai spētu saprast un izskaidrot visu pasauli sev apkārt.
Bet tā diemžēl nav.
Pirms 1000 gadiem arī cilvēki uzskatīja ka viņi zin pietiekami daudz un ja kāds no šodienas viņiem pastāstītu kā tagad dzīvo cilvēki, viņi to uzskatītu par pilnīgu muļķi un meli.
Domāt plašāk nozīmē, domāt tālāk nekā zinātne mūsdienu prāti ir tikusi šobrīd.
Reliģija un zinātne var iet paralēli un netraucēt, bet papildināt viena otru.
Tas liekas neiespējami jo zinātne attīstās, bet reliģija balstās uz svētajiem rakstiem, kas nav mainījušies jau sen.
Taču ja spēj tos līdz galam izprast un domāt plašāk, tad arī var saprast, ka tur nav pretrunu ar zinātni

Ghost
Man tiešām ir ļoti patīkami redzēt, ka kāds ir tik nopietni iedziļinājies manis rakstītajā un ieguldījis laiku tik detalizēta viedokļa izteikšanai. Diemžēl uzreiz teikšu, ka esmu pilnīgi un galīgi nederīga šāda veida diskusijām, jo lietas īsti neuztveru ar loģikas palīdzību un neesmu arī īpaši racionāla, līdz ar to manā rīcībā nav ieroču, lai cīnītos Jūsu kaujā, neriskējot ciest pilnīgu sakāvi, simboliski izsakoties. Pie tam Jūs perfekti iederaties “mentāli polarizēto” cilvēku kategorijā, līdz ar to nekas, ko es teikšu, Jūs tāpat nepārliecinās. Bet tomēr daži komentāri.
“Ja indivīds nevar uztvert vairāk kā saprast, tad kā var rasties jaunas zināšanas vai pieņēmumi?”
Saprāts arī evolucionē, un jaunas zināšanas, vismaz manā pieredzē, rodas no šaubām jeb iespējamības, ka esošās zināšanas varētu būt neprecīzas, nepilnīgas vai nepareizas, jo tas stimulē vēlmi uzzināt vairāk. Pie tam jaunu zināšanu radīšanā liela loma ir arī kolektīvajai apziņai jeb informatīvajam laukam, kura mijiedarbība ar indivīdu izpaužas kā ideja. Strādājot zinātnē, šo principu esmu novērojusi neskaitāmas reizes tajos gadījumos, kad vienus un tos pašus atklājumus vienlaicīgi veic vairākas zinātnieku grupas dažādās pasaules vietās neatkarīgi viena no otras. Esmu arī pati to piedzīvojusi, un sajūtas ir visai dīvainas. “Saņēmu” ļoti spēcīgu un skaidru atklāsmi par kādu konkrētu pētījumu virzienu, kurā līdz tam brīdim biju iedziļinājusies visai teorētiski un virspusēji, un liels bija mans pārsteigums pēc kāda laiciņa lasīt identisku ideju izstrādātu un nopublicētu vienā no labākajiem nozares zinātniskajiem žurnāliem. Lieki piebilst, ka nekādas domu apmaiņas mūsu starpā nenotika. No vienas puses biju vīlusies, ka tā taču ir mana ideja un kāpēc manis nav autoru sarakstā, no otras puses biju tā kā lepna par to, ka arī spēju saņemt informāciju no kolektīvā lauka, kas būtībā lielā mērā virza zinātnes progresu.
“No kurienes 'vispār nāk šādi murgi? Esat pionierējusi jaunus atklājumus stīgu teorijā, saņēmusi neapgāžamu citplanētiešu eksistences pierādījumus caur neatklātu elektromagnētisko vai citu spēku frekvences diapozonu?!? Kāpēc neviens citas nav par to informēts?”
Ir, ir informēts. Neesmu pionierējusi nekādus jaunus atklājumus. Ticiet man, tūkstošiem, ja ne pat miljoniem zemeslodes iedzīvotāju šī informācija ir brīvi pieejama, tikpat brīvi tiek praktizēta un nekādus pārsteigumus nerada, jo ir tikpat dabiska kā, piemēram, saule pie debesīm. Tiesa gan, zinātnieku starp šiem cilvēkiem ir ļoti maz. Un iemesls tam lielākoties ir tā pati “mentālā polarizācija”, jo – visai loģiski – zinātnē darboties izvēlas lielākoties cilvēki ar spēcīgu loģisko domāšanu. Šeit man nāk prātā kāds pirmsnāves pieredzes pētnieka Prof. van Lommel lekcijā dzirdēts komentārs. Pirmsnāves pieredzi pētīt ir visai sarežģīti, jo šie pētījumi, loģiski, sastopas ar lielu skepsi no ārstu un zinātnieku puses. Reiz kāds ārsts pēc profesora lekcijas esot piecēlies un teicis, ka šī informācija ir pilnīgi nederīga un nepareiza, ka viņš savā 30 gadus ķirurga praksē neko tamlīdzīgu nav novērojis utt. Bet tad piecēlies vēl viens cilvēks un iepriekšminētajam ārstam teicis – es esmu jūsu pacients, esmu piedzīvojis pirmsnāves pieredzes simptomus un jūs esat pēdējais cilvēks, kuram es par to stāstītu.
“Tātad caur savu personīgo pieredzi, kas ir nekas vairāk kā jūsu subjektīvā interpetācija par norisēm jūsu galvā, varat deklarēt, ka caur nenosakāmu mistisku spēku palīdzību varat atklāt šo slēpto patiesību? Pēc visām indikācijām izskatās pēc aklas ticēšanas, vēl pietam ar loģiku kurai nepiemīt atspēkojamības iespēja.”
“Instrumentam”, ar kura palīdzību var piekļūt “slēptajai patiesībai”, diemžēl nepiemīt loģikas, līdz ar to Jūs nevarat tam piemērot loģiskās domāšanas labas prakses nosacījumus. Tā jau arī ir galvenā problēma un nespēja atrast kopsaucēju, un šīs diskusijas bezjēdzīguma iemesls. Kā jau minēju – tas ir ļoti komplicēti, bet tajā pat laikā ārkārtīgi vienkārši. “Subjektīvā interpretācija par norisēm jūsu galvā” – šīs norises nenotiek galvā un tāpēc vienā brīdī pārstāj būt subjektīvas (piekrītu, viss, kas notiek galvā, ir subjektīvs lielākā vai mazākā mērā, tieši tāpēc ir “jāiet ārā” no galvas). Tālāk man nav jēgas runāt, jo neesat gatavs/-a to dzirdēt. Arī Jūs varētu tagad, uz līdzenas vietas iegūt “neapgāžamus pierādījumus citplanētiešu eksistencei” , tikai Jums būtu jāatmet viss, ko zināt līdz šim, “jāinstalē” pilnīgi citi informācijas uztveres mehānismi, jāiestata citi atskaites punkti un jāintegrē tas viss ar Jūsu kritisko domāšanas veidu, jo racionālai apziņai šī informācija mēdz būt stipri biedējoša un tāpēc kaitīga.
“Pati sevi apstrīdat.”
Un turpināšu to darīt visu atlikušo mūžu. Nav vienotas patiesības. Jebkurai patiesībai eksistē pretpatiesība, un tās abas ir vienādi patiesas. Tieši tāpēc es pati personīgi dzīvoju saskaņā ar domu – tici visam un netici nekam. Nav īpaši viegli noturēt apziņā vienlaicīgi abas perspektīvas, jo tās ir krasā konfliktā viena ar otru un kaut kādā mērā padara visu bezjēdzīgu. Tomēr tajā pat laikā izziņas procesi kļūst ārkārtīgi interesanti.
Vēlreiz paldies par veltīto laiku :)

Es kaut kā apzinos, ka cilvēks vienmēr būvē briesmoni krūmos un, ka aiz visa stāv kāds svešs un visbiežāk ļauns nodoms. Fisioloģiski es ticu visam,aizdomājos par daudzko un saskatu likumsakarības kur tās visdrīzāk nav. Vieni tic dieviem, bet es redzu cilvēkus kas ar dieviem pelna naudu. Vieni tic citplanētiešiem, bet es redzu mēdījus un rakstienkus, kas ar saviem citplanētiešiem pelna naudu. Tāpat es neticu draudzībai, mīlestībai un tā tālāk. Tas ne tapēs, ke smu neticīgs, vienkārši "manos krūmos" citi briesmoņi.

Uz brīdi pieņemsim, ka tas viss neeksistē, ka nav iespējams uztvert cita cilvēka enerģiju un informāciju, ko var iegūt.
Kā izskaidrot, piemēram, sapņus, ko cilvēki redz par nelaimēm, kas notiek ar viņiem tuviem cilvēkiem? Man pašai tādu piemēru ir desmitiem. Manai mammai reti kad var paslīdēt garām kaut kas, kas notiek ar mums, viņas meitām, jo viņa to nosapņo tai pašā naktī, kad tas notiek. Reiz vienā pasākumā paslīdēju, nokritu uz stikla glāzes un stipri sagriezos, asiņu jūra, veda uz uzņemšanu un lika šuves. Otrā rītā mamma zvana un satraukta jautā man - kas ar Tevi, sapnī redzēju Tevi asins peļķē! Neatzinos viņai, jo negribēju satraukt, bet fakts kā tāds. Tāpat mamma nosapņoja, ka māsai, kas ir UK, jāizvācas no mājas un steidzami jāmeklē jauna. Zvana viņai, jā, taisnība, saimnieks pēkšņi izdomājis pārdot un mēnesis laika, lai izvāktos.
Es pati nosapņoju tēta bēres ceturtdienā, bet otrdien viņš nomira, būdams pilnīgi vesels un nāve bija tiešām negaidīta. Pēdējais gadījums pavisam pirms pāris nedēļām, kad nosapņoju, ka labs draugs atrodas ļoti smagā stāvoklī, pamodos satraukusies un vakarā uzzināju, ka viņš ir pazudis jau vairākas dienas. Kad atradās, izrādījās, ka tiešām smagā stāvoklī un pēc tam nācās gulēt slimnīcā. Tādi gadījumi ir daudz.
Kas liek zemapziņai uztvert to, ka kaut kas slikts notiek ar tuviem cilvēkiem? Kā zinātne to skaidro? Nezinu, parasti es neredzu tādus sapņus, ja tiem nav pamata arī reālajā dzīvē. Nav tā, ka es katru nakti sapņoju, ka kāds mirst, kādam ir slikti, utt. Tā notiek tikai tad, kad tam konkrētajam cilvēkam arī ir slikti vai kļūst slikti tuvāko dienu laikā.

Par to, ka Dievs =Daba, kapēc tādā gadījumā lietot šo bezjēdzīgo terminu? Jo daba ir daba un tās īpašības nekādi nemainās no tā kā mēs to dēvējam. Bet, ja tu būtu kādreiz lasījis Bībeli, tad zinātu, ka norādes uz Dieva spriestspējīgo subjektu ir visur. Dabai spriestspēja nepiemīt.

NordicBelle, tādā gadījumā pasaki: vai kompjūteram piemīt spriestspēja? Un ko tu vispār apzīmē ar šo vārdu? Ir divi varianti: vai nu tas ir algoritms, vai arī intelekts. Pirmo var realizēt kaut vai mašīna, kas aprīkota ar pēc vajadzības pietiekamiem resursiem. Savukārt, intelekts, kas raksturojams tikai ar dvēselisku izpratni par pasaules lietām, piemīt vienīgi dzīvām būtnēm (kurām konkrēti - tas vēl ir jautājums). Jā, Bībele apgalvo, ka cilvēks radīts pēc Dieva līdzības, bet kur tu redzi pretrunu? Cilvēks arī ir daļa no dabas. Un, ja svētajos rakstos nelietotu vārdu Dievs, tad cilvēkiem tie raksti liktos vēl nesaprotamāki nekā tagad.

LifeLines-ar lielu interesi lasiju tavu rakstiito!:-)

It kaa ticu magijai un ari ekstrasensiem. Ticuka ir cilveki ar pardabiskaam speejaam. Mazajiem, zalajiem marsiesiem gan neticu gluzi,tacu ticu ka neesam vieniigas dzivaas burnes visaa visumaa.

Ticu spokiem un ekstrasensiem. Spokus ir redzējuši miljoniem cilvēku, nevar teikt ka viņi neeksistē.
Dievam neticu, par citiem uz citām planētām strīdos pati ar sevi

LifeLines, tu esi lieliska.

Loti piekriitu Spiidolai! Man vienmeer ir paticis lasiit Tavus komentaarus, taadi cilveeki kaa Tu, man ljoti patiik.:-)

LifeLines, tiešām bija ļoti interesanti palasīt! Paldies, ka padalījies ar savām zināšanām un teorijām! :)

Man ari patika dazhu mwitenju komentaari. Stasti no pashu piedzivotaa un sajustaa, neliekot kaut kaadas atsauces un video gabalus. Nemeginot pieradit, ka ja tas nav fakts, tas nepastav. Ari zinatnieks ir tikai cilveks. Kaut vai iedomas vai nee, ir tie citplanetiesi vai nee, ir forsi lauties taadam pieredzes staastu lidojumam, bez noradem uz youtubiem, faktiem un googles datiem...

"...jo lietas īsti neuztveru ar loģikas palīdzību un neesmu arī īpaši racionāla..."

Njā...tikai neredzu, kā tas ir kaut kas tāds ar ko jālepojas. Viss pirmais paragrāfs tiek izmantots, lai aizbildinātu nevis nespēju, bet apzinātu vēlmi nemēģināt veikt nekādu īstu introspekciju par paustajiem uzskatiem, kas ir sliktāk par ignoranci.

“Saprāts arī evolucionē, un jaunas zināšanas, vismaz manā pieredzē, rodas no šaubām jeb iespējamības, ka esošās zināšanas varētu būt neprecīzas, nepilnīgas vai nepareizas, jo tas stimulē vēlmi uzzināt vairāk.”

Man šķiet jūs novirzaties no tā ko es jums teicu iepriekšējā komentārā, jo uz to jau biju norādijis:
“...tikai palielinām mūsu precizitāti nepareizībā, gaidot kamēr ienāk pietiekošs informācijas apjoms, lai to mainītu...”
Par to ka zinātniskā metode ir sevi labojošs mehānisms (nebeidzami turpina apstrīdēt esošās teorijas un pieņēmumus) jau minēju, bet cerēju, ka tas būs saprotams bez īpašu kaviātu nepieciešamības.

“Pie tam jaunu zināšanu radīšanā liela loma ir arī kolektīvajai apziņai jeb informatīvajam laukam, kura mijiedarbība ar indivīdu izpaužas kā ideja. Strādājot zinātnē, šo principu esmu novērojusi neskaitāmas reizes tajos gadījumos, kad vienus un tos pašus atklājumus vienlaicīgi veic vairākas zinātnieku grupas dažādās pasaules vietās neatkarīgi viena no otras. Esmu arī pati to piedzīvojusi, un sajūtas ir visai dīvainas. “Saņēmu” ļoti spēcīgu un skaidru atklāsmi par kādu konkrētu pētījumu virzienu, kurā līdz tam brīdim biju iedziļinājusies visai teorētiski un virspusēji, un liels bija mans pārsteigums pēc kāda laiciņa lasīt identisku ideju izstrādātu un nopublicētu vienā no labākajiem nozares zinātniskajiem žurnāliem. Lieki piebilst, ka nekādas domu apmaiņas mūsu starpā nenotika. No vienas puses biju vīlusies, ka tā taču ir mana ideja un kāpēc manis nav autoru sarakstā, no otras puses biju tā kā lepna par to, ka arī spēju saņemt informāciju no kolektīvā lauka, kas būtībā lielā mērā virza zinātnes progresu.”

Neviens neliedz jums iedomāties un pētīt jaunas idejas, tā ir nepieciešamība. Iedziļinoties konkrētā tematā eurekas momenti nav nekas jauns vai pārsteidzošs, 2 stundas risinot python funkcijas problēmu bez progresa arī ir gadījies pēkšņi uzrakstīt kodu 10 sekunžu laikā bez palīdzības/dokumentācijas, bet nav iemesla interpetēt to kā kaut ko pilnībā atdalītu no saprāta/smadzeņu funkcijām. Tas ir tikai jūsu pieņēmums vadoties no jūsu personīgajām izjūtām un interpetācijas, ko jūs nevēlaties analizēt vai apšaubīt (atkal, apstrīdat pati sevi). Jūs norādat uz to, ka esošajiem pieņēmumiem un loģikai ir jābūt apšaubāmai, lai izvairītos no dogmu rašanās, bet neattiecinat to pašu stingrību un skepsi uz saviem pieņēmumiem un izteikumiem, kas norāda uz to, ka tas, ko jūs mēģinat proponēt izskatās vairāk pēc dogmas nekā tas pret ko jūs šeit mēģinat argumentēt.
Nekas no tā ko es rakstu nedod iemeslu ignorēt to, kas rada jums konkrētas izjūtas, bet tieši otrādi -ivestēt interesi un laiku cilvēka kognitīvās funckiju izpētē un neirozinātnē, to arī jau iepriekš biju minējis savā komentārā. Ok, un ko jūs īsti šeit domājat ar informatīvo lauku? Ideju/datu apmaiņu un kolektīvu kolaborācija pētnieku starpā vai kaut kādu ezotērisku telepātiju, jo pēc jūsu rakstītā grūti noteikt.

“Ir, ir informēts. Neesmu pionierējusi nekādus jaunus atklājumus. Ticiet man, tūkstošiem, ja ne pat miljoniem zemeslodes iedzīvotāju šī informācija ir brīvi pieejama, tikpat brīvi tiek praktizēta un nekādus pārsteigumus nerada, jo ir tikpat dabiska kā, piemēram, saule pie debesīm.”

Ak, tiešām? Leģitīmas atsauces, lūdzu. Kā jau iepriekš ar savu ābolu vakuumā, es mēģināju parādīt nevis konkrēta piemēra nejēdzību, bet gan uz tā balstītās loģikas un domu gājiena nejēdzību. Tas var tikt projecēts arī uz to, ko turpinat rakstīt. Jūsu piemērs savukārt parāda tikai emocionālu apmaiņu starp skepticismu un izteikumu, kura pierādīšanai vai noliegšanai esošajā brīdī nav izstrādātas metadoloģijas, bet īsti neparāda, kā jūsu domu gājiens ir ekvivalents vai labāks.

“Instrumentam”, ar kura palīdzību var piekļūt “slēptajai patiesībai”, diemžēl nepiemīt loģikas, līdz ar to Jūs nevarat tam piemērot loģiskās domāšanas labas prakses nosacījumus...”

Ļoti ērta pozīcija.

“... – šīs norises nenotiek galvā un tāpēc vienā brīdī pārstāj būt subjektīvas (piekrītu, viss, kas notiek galvā, ir subjektīvs lielākā vai mazākā mērā, tieši tāpēc ir “jāiet ārā” no galvas). Tālāk man nav jēgas runāt, jo neesat gatavs/-a to dzirdēt.”

Atkal, diezgan nopietni pieņēmumi bez nepieciešamības pamatot. Ar diezgan augstas pārliecinātības līmeni apgalvojat, ka šīs informācijas apstrāde jūsu smadzenēs īstenībā ir ārpussmadzeņu process, kurš pārvērsās objektīvā patiesībā, jo....? Es arī varu jums pateikt, ka spagetti monstrs ar mani dalās savā patiesībā manos sapņos, un ka ir tikai nepieciešams atmest esošo izpratni par loģiku un skepsi, lai piekļūtu šīm zināšanām, jo manas izjūtas liek man to darīt.
Esmu ļoti gatavs dzirdēt, kā jūs spējat “iziet no galvas”. Neliedzu jums sevi paskaidrot.

“Un turpināšu to darīt visu atlikušo mūžu. Nav vienotas patiesības. Jebkurai patiesībai eksistē pretpatiesība, un tās abas ir vienādi patiesas. Tieši tāpēc es pati personīgi dzīvoju saskaņā ar domu – tici visam un netici nekam. Nav īpaši viegli noturēt apziņā vienlaicīgi abas perspektīvas, jo tās ir krasā konfliktā viena ar otru un kaut kādā mērā padara visu bezjēdzīgu. Tomēr tajā pat laikā izziņas procesi kļūst ārkārtīgi interesanti.”

Tas ko jūs šeit mēģinat pasniegt kā dualitāti īstenībā ir tikai kognitīvā disonance. Jūs apzinoties nekonsistenci savos uzskatos nevis mēģinat caur analīzi to, labot bet izskaidot, bet pat izcelt. Manuprāt šāds “izziņas process”, ja tā to var saukt, neizbēgami sabrūk uz sevis, atšķirībā no zinātniskās metodes, kas vismaz pēc dizaina tiecas pēc koherences, kad esošā datu interpetācija konkrētajā brīdī uz to nevedina. Varbūt domājat, ka jūsu domu gājienā ir paslēptas kautkāda epistemaloģiska niance, kas “paplašina” jūsu uztveri, bet no tā ko jūs rakstāt, stipri apšaubu, ka domājat to pēc kvantu superpozīcijas principa loģikas gara (ceru, ka nav nepiciešams paplašināt?).
Vispārīgi, ņemot vērā apgalvojumu, ka nodarbojaties ar nopietnu pētniecību, šāda pieeja izskatās diezgan bēdīgi.

Ha! Gudraa Cosmo pragmatikje-kaa tad ar teoriju par zinaamiem nezinaamajiem un nezinaamiem nezinaamajiem?;)
BTW, jaa, es ticu paarsvaraa visam ieprieksh mineetajam, jo censhos buut cilveeks neiedomiigs:-D;-), kaa arii esmu iracionaala buutne (shajaa racionaalo pasaulee) peec savas veelmes un izveeles.
P.S. Dievinu briinumus un ceru nekad no tiem neatteikties:-P