Visu cieņu ģimenes ārstiem, jo viņi ir pirmie, pie kuriem cilvēks iet, kad ir klepus, temperatūra, kāda saslimšana sākuma stadijā.
.
Un tomēr - ir sajūta, ka tad, kad cilvēkam ir kas nopietns, ģimenes ārsts der tikai lai pakonsultētos vispārēji. Uzzināt to pašu, ko var uzzināt internetā no citu stāstiem. Man ir bijušas 3 ģimenes ārstes.
.
1) mazpilsētas mazu bērnu ārste, kura bija ģimenes ārste man līdz padsmit gadiem. No lielām sāpēm ķermenī, kā es stāstīju, ārste padomāja, ka man vēders sāp, bet tai pat laikā viņa nevarēja ar aci pamanīt apskatoties, ka viens sāns taisns, otrs nē, tāpēc ir sāpes zem ribām un kā izrādās - skolioze. Viņai acis izbolījās, kad pati beidzot to saprata.
.
2)Rīgā ģimenes ārste, kura man palīdzēja sākt cīņu ar gastrītu, izrakstot omeprozolu un sakot, ko neēst, bet tai pat laikā man pajautā, kas tie par asinsvadiņiem man uz ribām?? Man liekas, ka ārstei jāpaskaidro no kā man tas, nevis jājautā man, kāpēc tā tas ir
.
3)atkal mazpilsētā ģimenes ārste. Cik zinu, cilvēka slimības vēstures kladi viņi nosūta savā starpā, ja mainās ģimenes ārsts. Šī to neuzskatīja par vajadzīgu izdarīt. Gastrīta sakarā izrakstīja recepšu zāles, kuras der, kā atklājās, vairāk tiem, kam ir jau kas vairāk par gastrītu. Un, iztaustot vēderu, uzstāja, ka man kustas krūšu kauls (? tas mazais kauliņš ribām pa vidu). Nosūtīja turpat pie ķirurģes, kura gudriniece ieņēma galvā, ka man ir tā un tā problēma un ieteica nopirkt vēdera jostu, no kuras man palika tikai sliktāk.
.
Nu, stāsts ir beidzies ar to, ka ir sajūta, ka ģimenes ārsti neko vairāk par klepus ārstēšanu nejēdz, jo kad ir kas nopietns, jāsāk domāt, pie kura no citiem 100 speciālistiem iet.. Vecmammai ir cita ģimenes ārste, kura veciem cilvēkiem saka "Cilvēciņ, cik tad tev vispār dzīvot palicis?" vai arī sāk runāt tikai kad uzliek 20 eiro. Ir cilvēki, kas stāsta, ka pārrakstās pie viena, ja kas nepatīk, pie cita un tā jau ļoti ilgi. Tas liek šaubīties arī par to, vai privātpraksēs esošie ir diez cik gudrāki?
.
Visi ārsti (ne ģimenes, bet speciālisti) vislabākie ir bijuši tieši lielākajās Rīgas slimnīcās, pie kuriem ja iet par pilnu maksu un negaida pusgada rindā, tikai tad ko izskaidro. Vai tiešām cilvēkam pašam mūsdienās jādomā, kāds speciālists viņam der, jo ģimenes ārsts nevar ieteikt pat kurā virzienā skatīties??