redzi, piemēram, joselyn. Nu tik stulbs un lieks komentārs. "Ak tu nabadzīte". Nožēlojami! Man goda vārds vēmiens nāk no mūsu tautiešu blatošanas. Noželojama vēlme uz otru ar pirksu parādīt un norādīt cik viņš stulbs utt, sava ego piepacelšanai.
Man arī ir pieredze, ne tā labākā. Sāku strādāt darba vietā, pirmā darba vieta ever Latvijā, pateica, ka būs līgums, viss būs ok. Ok, paiet diena, paiet otra, trešā, joprojām tikai saka - jā grāmatvede/jurists ir atvaļinājumā, būs nākamnedēļ. Un uzņēmums bija ļoti publisks, zināms un nebūt ne kaktu kantoris. Beidzās ar to, ka pēc 2 nedēļām man un vēl 4 cilvēkiem par to, ka nu jau ne tikai prasījām, bet pieprasījām līgumu, neviens neko nesamaksāja, un mēs visi ziņu lasītāji pametām ēteru, atstājot direktori/krāpnieci ar 2 minūtēm, pēc kurām jāiet ēterā un vēl jāpaspēj ziņas sagatavot. Un ne es, ne pārējie nebija ne stulbi, ne neizglītoti cilvēki. Vienkārši reizēm, ņemot vērā kāds ir uzņēmums, cilvēka personīgie apstākļi (piemēram izmisums, katra eiro vērtīgums, kas izskaidro, kādēļ cilvēki nelabprāt maksā nodokļus utt), uzticēšanās paziņām vai vienkārši uzticēšanās darba devējam, dara savu.
Bet par to valsts sistēmu - nu, vispār, ja reiz mūsu sabiedrība ir tik izglītota, tad kādēļ nenotiek nekādas izmaiņas? Kādēļ neviens neko neierosina? Kādēļ visi tikai piekrīt tam, ka valsts galvas noēd lielāko daļu naudas un valsti izmanto kā sava veida ponzi shēmu, bet no tās labumu gūst tikai "valstsvīri"? Beidz dramatizēt. Tas, ka kāds nabags, kuram naudas nav, izkrāps 200 eur no valsts, nav nekas. Un arī 10 un 100 tādi nav nekas. Problēma ir nejau mazajos spēlētajos, bet lielajos.