MADasaHATTER, atvainojos, bet līdz galam nevar piekrist Tevis teiktajam, ne tādā ziņā, ka galīgi nav taisnība, bet tieši interpretēšanā, ar to domāju, katram no mums, tieši mūsu problēmas un tas, kas skar dziļi personiski, liekas gluži vai kā pasaules gals un atbalsojas psiholoģiski, - vienmēr jau ir kāds, kuram noteikti sokas daudzas reizes sliktāk, bet nekad nevajadzētu teikt, lai šis cilvēks klusē par sevi un iet stūrī nokaunēties, jo kā gan var atļauties sūdzēties par savu emocionālo stāvokli, ja kaut kur citviet pasaulē ir karš un valda bads. Visderīgāk tomēr ir ieteikt doties pie speciālista, nevis radīt kauna sajūtu par palīdzības lūgšanu, - Latvijā jau sen ir nepatīkama tendence, kuru vēl joprojām ir grūti izskaust, ka cilvēki nevēršas pie speciālistiem, kamēr vēl stāvoklis ir akūts, bet gan jau hronisks un ārstēšana, līdz ar to, kļūst daudz komplicētāka un dārgāka, tas gan varbūt nav gluži šajā tēmā atbistošs komentārs, bet tīri, lai atgādinātu, ka labāk tomēr neizvēlēties "kaunināšanas un salīdzināšanas" taktiku (katrs gadījums ir pārāk individuāls), tas tiešām nepalīdz, bet gan iespēju robežās dalīties ar ieteikumiem.