Mary Jane

Up

Neesmu dzirdējusi sliktus gadījumus par zāles lietošanu. Protams ja pārdozē tad gan ir slikti.
Man ir pazīstamas meitenes,kas to lieto katru otro dienu. Nu nekā nav, viņām patīk. Pati arī esmu to darījusi bet bieži nedarītu.

Ui... Šī būs lieta, kur kompromisu neatrast. Nerunājot par to, cik laba vai slikta ir MJ, bet raugoties uz situāciju kopumā - ne Tev būtu jājūtas slikti un diskomfortā, ne partnerim būtu jāpielāgo savas dzīves izvēles Taviem uzskatiem... Ļoti grūti būs. Vai nu kādam ir jāmainās, vai kādam jāsamierinās un jāpiekāpjas.

Drauga labākais draugs pirms kāda pusotra, diviem gadiem bija nopietni atkarīgs, viņš zāli smēķēja kā cigaretes - vienu pēc otras. Bet pats laikus saprata, ka situācija kļuvusi bīstama un prata apstāties.
Manuprāt, svētdienas pīpēšanā nav nekā baismi slikta, ja vien prot to sabalansēt ar citām nodarbēm un nav tā, ka trīc rokas, izlaižot kādu no pīpēšanas reizēm. Pati taču noteikti redzi, cik nopietni tas ir. Vai esi viņam blakus, kad viņš gandžo?

Pazinu viirieti, kursh zaali lietoja kaa cigaretes.. Briesmiiga bija sajuuta, kad kaadu dienu vinjsh likaas stipri diivains un nervozs kaa rezultaataa atklaajaas, ka nav dabuujis savu devu un tas ir vinja iistais es, nevis zaales radiitais teels. Kompromisu sheit nav, vai nu viens sadziivo, vai otrs izbeidz.

Nu iespejams gadas ari biezak ka brivdienas. Loti iespejams. Mana prieksa tas ir brivdienas, drosi vien ja nezinatu manu attieksmi tad butu biezak. Jutos ar vinu fantastiski, bet shii lieta mus var izskirt.

Viss, kas par daudz, tas par skādi, bet nedomāju, ka uzpīpēšana nedēļas nogalē ir kas briesmīgs. Kāda nozīme - aliņu iedzder vai uzpīpe.

Es ar tādu nesatiktos, tāpat kā ar tādu, kurš bieži iedzer.
Par parastu smēķēšanu neesmu tā īpaši domājusi, jo nav bijis aktuāli.

Jums vajadzētu sākt ar vienkāršu izglītošanos, piemēram pamēģināt ieklausīties kādā ārstā vai izlasīt kādu pētījumu par ''zāli''.
Katrs komentārs ir absolūti nepareizs un maldinošs.
Bet konkrētajā gadījumā, vajadzētu nočekot, kāpēc viņš pīpē? Varbūt vaina ir tevī?

Viss, kas par daudz, tas par skādi, bet nedomāju, ka uzpīpēšana nedēļas nogalē ir kas briesmīgs. Kāda nozīme - aliņu iedzder vai uzpīpe.

+

Man ari bija taads puisis, man tas netrauceeja, pasai ari patiik uzvilkt - viss normaali, vins gan lietoja 3x vairak kaa es, jo 6-7 grami dienaa ir iespaidiigi, citreiz divataa pa visu dienu ar kaadu 20g - mani tas šokeeja nedaudz, jo manta tiešaam bija laba, citiem no taa grama bija woow efekts, man nu norm, vinam faktiski nekas, tas laikam, jo jau sen sen lieto daudz ko un diezgan lielos apjomos, taadel vairs nedolbī :) :)
Nezinu, ja cilveeks nepaliek tizls no taas piipeesanas, tad neesmu pret, tiklidz ir neadekvaats taa ir kaa ir... Bet pieņemu, jebkuraa gadiijumaa, neesmu pret.

Reaali, visi, ko zinu ir sačakareejusies ne jau no zaales, bet no citaam blakus lietotaam vielaam, alkohola; ekstazī, LSD, gribo4ki - daudzi zaali savieno ar kaadu no manis piemineetajaam narkotikaam un tad ari ir tie nelaimigie gadiijumi. Kaa jau te mineeja, Ar meeru un viss buus labi.

man bija draugs krietnu laiku atpakal, kurs smeekeeja pa retam. Nemot veraa to, ka attieciibas virziijas nopietnas, izstastiju, ka zales smeketajam bernus nedzemdesu, sniedzot adekvatu pamatojumu par sekaam, ko apreibinoshaas vielas dara kermenim. Virietis partrauca smeket nekavejoties un visaa musu attiecibu preiodaa pie taa vairs neatgriezaas.

Pašai ir dalītas izjūtas par zāli kā tādu, jo it kā jau nav nekas traģisks, ja brīvdienās ik pa laikam uztin (kā jau minēja MJ - tas ir apmēram tāpat kā iedzert alu svētdienā, nekas īpašs), bet tā, kā esmu pati kādu laiku lietojusi apreibinošas vielas, tad man pret jebkādām šīm lietām, kas apdullina, ir radies automātisks riebums.
Pagājušo gad pašā attiecību sākumā tomēr nespēju pieņemt, ka mans puisis lieto, kā rezultātā izšķīrāmies, jo pati pārzinu tās emocijas, kas radās lietojot. Tevis minētajā gadījumā ir tikai divi varianti - vai nu tu pierodi pie tā un ar to sadzīvo, vai nu šķiraties.

Narkotika ir un paliek narkotika.

vai nu abi pīpē, vai neviens. neesmu redzējusi nevienas attiecības, kur mierīgi var dzīvot kopā, ja viens pīpē, dzer vai vēl kaut ko dara, ja otram tas nepatīk.

Narkotika ir un paliek narkotika.

Narkotikas definīcija ir tāda, ka tā rosina atkarību. Zāle to nerosina. Tie, kas ir šķietami atkarīgi no zāles, ir 5% cilvēku, kuriem ir gēns, kas veicina atkarību pret jebko. Ja nebūs zāle, tad viņi atradīs kko citu. Tieši tik vienkārši. Tas ir arī, jo nekā cita nav labāka ko darīt.
Turklāt- te ir arī papilnam citu diskusiju, kur jau palasīties par šo pašu tēmu.
Ja vēl par Tavu brāli, tad paskaties, nevis, ko viņš pīpē, bet- KĀPĒC? Viņam tiešām nav nekā labāka, ko darīt? Ja nav- tad arī pīpēs līdz velna paraušanai. Ja viņam tiek nodrošināti visi apstākļi un viņam tā ir labi, tad viņš nav labāks par jebkuru citu cilvēku, tikai jāatcerās- izaugsme sākas ārpus komforta zonas..

vai nu abi pīpē, vai neviens. neesmu redzējusi nevienas attiecības, kur mierīgi var dzīvot kopā, ja viens pīpē, dzer vai vēl kaut ko dara, ja otram tas nepatīk.

Sliecos piekrist šim, attiecībās abiem ir jāsaskan viedoklim šādās tēmās, vai arī vismaz jābūt ar ļoti atvērtiem uzskatiem, citādāk par saskaņu nevar būt ne runas.
Otram cilvēkam nav jāmainās tevis dēļ, un tev nav jāsamierinās, ja neuzskati to par pieņemamu.

Es noteikti nevarētu un nemaz nemēģinātu sadzīvot.
Pietiek ar manu bijušo labāko draudzeni, kura pilnībā nopīpējusi savas smadzenes.
Te neiet runa par to, ka skolu nomaina darbs, ka cilvēkam mainās kaut kādas dzīves vērtības, bet, nu, reāli mainās visss... liekas, ka tam cilvēkam smadzenes ir izņemtas un vate atpakaļ ielikta. Humora izjūta pilnīgi pretēja. Jociņi par kuriem kādreiz būtu smējušās vēderu turēdamas tagad ir pilnīgs tabu. Melnais humors - no, no, no.. domā, ka runāju nopietni.
Es pilnībā piekrītu par to, ka tie cilvēki paliek čillīgi tikai tad, kad uzpīpē. Visu pārējo laiku tādi stresaini, trauksmaini. Nu, zinu vairākus, bet ar draudzeni man ir vissliktākā pieredze. Vienkārši lēnā garā paliku bez draudzenes. Mēs visu darījām kopā - bērnudārzā, skolā, treniņos gājām, arī izklaidējāmies kopā, draugu loks puslīdz kopīgs. Un manā acu priekšā viņa mani sāka besīt, pati atsvešinājās, jo interesantāk bija ar tiem, kuri pīpē zaļo un godīgi man pat neinteresēja ko viņa dara.. cerēju tikai, ka attapsies, bet nēēēēēē - tagad nožēloju, ka nepateicu viņai acīs atklāti savas domas. Varbūt tas ko būtu mainījis, jo uz doto brīdi praktiski vispār nekontaktējamies.
Ā, un par atmiņu nerunāsim! :D

Bēdz ko kājas nes, meitēn. Nekas labs tas nav.
Savlaik esmu ar ko līdzīgu saskārusies, tā gan nebija MJ, bet gan spaiss, bija ļoooooti grūti, viss beidzās labi toreiz, atmeta, bet bija ellei cauri jāiziet. Nē, samierināties nebija iespējams.
Vai nu abi ar tādu domāšanu un dzīvesveidu, vai neviens.