Palasīju diskusiju.. Parasti ar smaidu uztveru to, kā ticīgi cilvēki interpretē Dievu, šī reize nav izņēmums.
Tas ir ārprāts... Dievs nav "onkulis", kas sēž uz mākoņa maliņas un bargi tiesā katru pasaules iedzīvotāju! Dievam ir pilnīgi vienalga, vai tu ej baznīcā, cik naudas ziedo kādai organizācijai, tāpēc ka Dievs ir spēks, enerģija, mīlestība (lai arī cik liriski tas neskanētu). Dievs ir daba un pirmkārt jau katrs cilvēks pats, jo mēs esam daļa no šī augstākā spēka, kas nākusi pasaulē, lai iepazītu sevi, mācītos, izpaustos un gūtu pieredzi.
Es nesaku, ka baznīcai un bībelei nav saistības ar Dievu. Tur var atrast palīdzību, padomu utt., tomēr tas viss ne bez nolūka ir iesaiņots visai netīrā papīrītī. Tomēr baznīca NAV starpnieks starp cilvēku un Dievu!! Baznīcai kā iestādei gadu tūkstošiem ir tomēr savā veidā izdevīgi ieskaidrot, ka cilvēce ir grēkā kritusi un netīra - ka jājūt vainas apziņa, nemitīgi JĀATPĒRKĀS šim te egregoram, un ka vislielākā balva ir tikt atpakaļ augšā pie Dieva, kas ir muļķības!
Un bībele vispār ir simbolu pilna grāmata, kas nav jātulko tieši. Kaut vai - "tev nebūs nokaut". Šajā bauslī drīzāk ir runa par to, ka tev nebūs nokaut dievišķo enerģiju. Jo to vienkārši NAV IESPĒJAMS izdarīt - mēs visi dzīvojam Dievā un Dievs ir visapkārt. Te nav runa par slepkavību pret otru cilvēku. Gribi - slepkavo (starpcitu, cik cilvēki ir krituši kaut vai tajos pašos Krusta karos, kas ir atkal piemērs tam, kā varai ir izdevīgi pa tiešo interpretēt Dieva vārdu) -tikai nebrīnies, ka nākamajā dzīvē uzprasīsies uz to, ka kāds cits tev iedos pa galvu, lai tu apgūtu arī šo pieredzi, ko liki izdzīvot otram cilvēkam iepriekšējā dzīvē. Turklāt cik varām šī grāmata ir gājusi cauri, kādas daļas ir izņemtas ārā, cik daudz svarīgu nianšu pazudis neskaitāmajos tulkojumos..
Zinu, ka gan jau izsaukšu uguni uz sevi ar šīm visām muļķībām, kas te sarakstītas, bet es dzīvoju pēc šāda principa. Un ziniet, ir daudz vieglāk - dzīve sakārtota pa plauktiņiem, nav nekāda nosodījuma pret sevi, baiļu no nāves, neizpratnes par dzīvi utt. Es pat vairs nelasu kkādas gudrās grāmatas ar nervozu domu - varbūt šis te autors ir izpratis kkādu īsto formulu, pēc kuras jādzīvo dzīve. Man ir vieglāk. Pārējie var iet uz baznīcu un ziedot desmito daļu ar kkādu mistisku cerību, ka tā ir panaceja laimīgai dzīvei.