Es te pat īsti padomu neprasīšu:-) Vnk gribēju padalīties.
Vīrietis , it kā grib sākt kopā dzīvot, bet kopdzīves uzsākšanu grib uztaisīt sākumā kā eksperimentu- padzīvosim kopā nedēļu un tad redzēsim kā , izdomāsim līdz galam vai sadzīvosim. No vienas puses, it kā labi uzreiz nelekt kopdzīvē, nespert pārsteidzīgus soļus , bet no citas puses- kurš gan parasti tā dara, nosaka- padzīvosim , paeksperimentēsim un redzēsim. Tāds mazliet aizvainojums iekšējs:D ,tāda nepārliecinātība no viņa puses..
Iepriekšējās attiecībās uzreiz vīrietis pateica- vēlos ar Tevi dzīvot kopā , nevaru bez Tevis, nāc dzīvosim, nebrauc uz mājām...,bet te- eksperimentus tasīt grib un tad ir tāds- vai vajag maz to, ja otrs tā minstinās un ,it kā grib dzīvot kopā, bet no otras puses ,ja gadījumā ,kas - tad pēc nedēļas var izraidīt ārā no dzīvokļa:D Es jau saprotu, ka iespējams,ka var būt man pašai ,kaut kas līdz galam nepatiks, aiziešu prom,vai arī abpusēji būs tāds- nē ,nevaram sadzīvot, bet tas uzstādījums, skaļi vārdos pateikts atsit vēlmi mēģināt kopdzīvi . :-D