Man nav draugu, bet ir paziņas. Kāpēc? Jo zinot to, kādi mēdz būt cilvēki, riebīgi un divkosīgi, viss, kas pa dzīvi ir redzēts, manī nerada vēlēšanos veidot kaut kādas tur draudzeņu būšanas. Tā ir vieglāk. Es dzīvoju sev, draugam un ģimenei. Pastaigās vienatnē mans ceļabiedrs ir mūzika austiņās :) ir bijušas jau draudzības, bet dažkārt sanāk tā, ka otrs cilvēks ir riebīgs, tajā dienā neomā un pasūta uz vienu vietu.. Kontakts pazūd, tad pēc gada plijas virsū. Kāpēc??
Ja ir sena, laba draudzība, ir jau vērts uzturēt, parunājoties internetā, telefoniski, satiekoties pa retam, ja zini, ka tie cilvēki ir tev tīkami un uzticami.