Mantojuma apstrīdēšana

Davinajums nav tas pats , kas mantojums ...... ;-)

Dāvinājuma līgumu var apstrīdēt, tādēļ labāk rakstīt pirkšanas - pārdošanas līgumu

pie reizes pajautāšu, kā ir ar noilgumu? Tāds pēc kāda laika iestājas? Nu piemēram ka pēc kādiem 5 gadiem vairs nevar apstrīdēt to dāvinājumu?

Kurā brīdī var apstrīdēt? Kamēr dzīvs vectēvs vai tikai pēc nāves? Mazmeita arī var apstrīdēt?

wee
Tāpēc tas ir jautājums juristēm ;-) Reti kurš par to zina.

klarlack man pirms kāda laika bija līdzīga lieta. Jurists ieteica noformēt kā pirkšanu, visdrošākais variants. Tā arī tika izdarīts.

noilgums skiet bija 1/2 gads

Neesmu juriste, bet pēc manas pieredzes sanāk tā - kad vectēvs nomirs, visiem neatraidāmajiem mantiniekiem būs iespēja pieteikties uz pusi no savas daļas, tostarp Tava māsa.
Zinošākās var mani palabot, ja kļūdos.

Viņiem pienākas neatraidāmā mantojuma daļas no dāvinājuma arī.:-)

Cik es zinu, tad var apstrīdēt gan dāvinājumu, gan mantojumu. Tāpēc mēs arī tādas zemes lietas kārtojam, kā pirkšanas un pārdošanas darījumu.

Tā bieži vien sākas naids tuvāko radinieku starpā.
Kāpēc vienam dod, otram nē u.t.t
Zinu gadījumus, kad pēc tam visu mūžu paliek aizvainojums.

Man bija gadījums, kad dabūja mantu tas, kurš ne tur brauca, ne darīja ko.

Dāvinājumu un mantojumu apstrīdēt nevar!!! Var tikai izprasīt daļu, kas mazmeitai pienāktos, kompensācijas veidā. Ja vectēvam nav bērnu (mazmeitas vecāku), tad jā, mazmeita ir mantinieks.

Mazmeita varēs dabūt kompensāciju tikai pēc vectēva nāves, kad mantojums vispār atklāsies. Mantojums pirms nāves nepastāv :)

Pirmkārt, pirmā šķirā manto bērni, nevis mazbērni (ja ir dzīvi).
Saskaņā ar Civillikuma 1922. pantu, ja dāvinājums izdarīts tādā apmērā, ka dāvinātāja neatņemamās daļas tiesīgajiem neatliek pat viņu neatņemamās daļas, tad viņi var prasīt no apdāvinātā, lai izdod viņiem šīs daļas (naudā).
Neatņemamo mantojuma daļu noteic pēc tā mantinieku skaita, kāds palicis testatora nāves dienā, un neatņemamā daļa ir puse no tās mantojuma daļas vērtības, kādu neatņemamās daļas tiesīgais manto pēc likuma. T.i., pieņemot, ka vectēvam nav bērnu un jūs ar māsu esat vienīgās mantinieces, pēc likuma viņai pienāktos puse no šī īpašuma, tātad teorētiski viņa varēs prasīt, lai tu izdod viņai naudā 1/4 daļu no īpašuma vērtības. Protams, to viņa varēs darīt tikai pēc vectēva nāves.

Ja vectēvam ir dzīvs dēls (mans tēvs), un viņš, protams, neprasa savu daļu, tad māsai nemaz nav nekādu tiesību uz savu daļu, jo viņa neskaitās neatraidāmā mantiniece?

Manuprāt, vieglāk ir uzrakstīt pirkšanas pārdošanas līgumu un viss. (Starp citu , summa par kuru pārdod var būt arī ļoti niecīga) Tad vismaz 100% būsi pārliecināta, ka neko neviens nevarēs apstrīdēt.

Sendyy
Var arī pirkšanas līgumu apstrīdēt, ja summa neatbilstoša kadastrālājai vērtībai ;-)

Te jauzdod sadi jatajumi, sanemot adekvatas atbildes
http://www.lvportals.lv/visi/e-konsultacijas/2763-davinajums-un-neatraidamie-mantinieki/
LV portāls palīdz atrast atbildes uz šādiem jautājumiem: par valsts pakalpojumiem un tiesisko regulējumu Latvijā.

Atbild: Dagne Rušeniece , zvērināta notāra palīdze | 30.08.2013.
Īpašniekam ir tiesības sev piederošo īpašumu dāvināt tikai vienam no bērniem.
Taču, ja māte pēc savas nāves nebūs atstājusi citu mantu, pārējiem bērniem, mazbērniem būs tiesības (nevis pienākums) izprasīt savu mantojuma neatņemamo daļu.
Šādas tiesības viņiem garantē Civillikuma 1922.pants: ja dāvinājums ir veikts tādā apmērā, ka dāvinātāja pārējiem neatraidāmiem mantiniekiem neatliek pat viņu neatņemamās daļas, tad viņi var no apdāvinātā prasīt, lai viņiem šīs daļas izdod.

+ fluffy skaidrojumam.
Pēdējais jautājums par tavu tēvu - ja vectēvam nomirstot tavs tēvs ir dzīvs, tad mazmeitai nav tiesību neko prasīt, tiesības prasīt ir tavām tēvam tikai. Ja tavs tēvs nav dzīvs, kad nomirst vectēvs, tad mazmeita var prasīt.