Vientuļo māmiņu pieredze

krāpšanu vevar attaisnot ar to, ka viss nenotiek kā pasakās.

Autorei arī nav jāattaisnojas, par krāpšanu lai uztraucas vīrietis, jo galu galā viņš ir tas, kurš ir precējies un krāpj savu sievu, nevis autore.

Ja es būtu sieviete, šādā situācijā, visticamāk, izvēlētos veikt abortu

Tieši tādēļ vīrietis nekad nespēs iejusties sievietes ādā, kā āri otrādāk. Un - nevajag arī, bet tādas lietas teikt, esot piln;igi citā - vīrieša, ādā.. :-/

ja vajadzēs palīdzību, normāli vecāki neatteiks, neatkarīgi no vecuma.

ja vajadzēs palīdzību, normāli vecāki neatteiks, neatkarīgi no vecuma.

Tad par ko cepiens?

bet autore zināja, ka ir precēts, vai tu arī gribētu, lai vīrs tevi krāpj?

bet autore zināja, ka ir precēts, vai tu arī gribētu, lai vīrs tevi krāpj?

Tas, ko autore zināja, nav būtiski. Gan jau, ka vīrietis arī bija informēts, ka ir precējies.

tad ko baidīties,ka netiks galā viena, ja tomēr ir kas palīdz, tāpēc jau prasīju par vecvecākiem.

protams, ka informēts,nedomāju, ka kāds spieda precēties, un ja mans tagadējais vīrs pirms 6 gadiem būtu precējies, es noteikti netiktos ar viņu. kā teicu, viss nāk atpakaļ, galvenais, lai bērns necieš ne fiziski, ne garīgi...

Ja būtu tavā situācijā,tavā vecumā- abortu netaisītu. Nesaproru pat īsti,kāpēc šāds variants tiek apdomāts? Jo nebūs,kas palīdz?
Ne visām mammām,kas kādu iemeslu dēļ audzina mazos vienas,ir pulks ar palīgiem,omēm un radiniekiem.

Gribējās Tev pateikt kaut ko labu, apsveikt, bet nākas vien piekrist, ka Tev dzīvee viss nāks atpakaļ. Jau tagad nāk.

Bet galvenais,lai viss ok. Spirāle un iestājusies grūtniecība, cik dzirdēts no paziņām,reti,kad beidzas ok,bet veiksmi!
Bērns nav nekāds bubulis.

Es paturētu. Bērnins piesakās, tad kad tiem ir lemts pieteikties. It īpašibtādā gadījumā-ar spirāli.

Robert, piedod par atklātību, bet nebāz degunu šajā tematā. Tiešām, Tev nav ne jausmas par ko ir runa.
Tas, ka Tu zini, kas ir aborts, grūtniecība, dēka un termins "attiecības" nenozīmē, ka Tu izproti kontekstu.

Paldies par viedokļiem.
Nosodītājām es varu tikai novēlēt, lai jums labi klājas. Jūs laikam dzīvojiet kaut kādā citā realitātē. Ja jūs maz zinātu cik daudz ir ģimenes, kur vīri paliek tikai pienākuma pēc, ir mīļākās, ir ģimenes kur sievas atstāj vīrus ar bērniem u.t.t.
Protams, ka šī mana situācija nav standarta, nelepojos es ar to, tomēr es nevienam neesmu ne ģimeni izjaukusi, ne arī plānoju to darīt. Tāpēc ari audzināšu viena, ja būs lemts, te runa ir tikai par mani un bērnu.

tu pati izvēlējies būt mīļākā, ar tevi tāpat notiks,kad atradīsi kādu. Ja vīrietis būtu tikai pienākuma vai žēluma dēļ ar sievu, viņš uzzinot par bērnu, pamestu viņu,ja nav galīgais gļēvulis, vai turpinātu tikties ar tevi, bet nu, ja tas tikai dēļ seksa , tad jau atradīs kādu citu... labāk pasaki par bērnu, varbūt uzņemtos atbildību un tu viņam pēc gada dēkas kaut ko nozīmē.

Es arī ceru, ka bērniņu paturēsi :) ja finansiāli esi gatava, neatkarīga, un nav sen vairs 18, tad, lai viss norit labi!

un piekrītu cherette, ja ir pieteicies ar spirāli,tad tiešām lemts, īpaši ,ja pirmais, jo vēlāk var nebūt.

Ja jūs maz zinātu cik daudz ir ģimenes, kur vīri paliek tikai pienākuma pēc, ir mīļākās, ir ģimenes kur sievas atstāj vīrus ar bērniem u.t.t.

Atkarīgs no tā, kādā sabiedrībā katrs dzīvojam un kādi cilvēki ir mums apkārt. Esmu uzticīga sieva un man ir uzticīgs vīrs un daudzi draugi ir precējušies, ir bērniņi un ticu, ka viņi ir laimīgi! Man atkal gribētos teikt - cik daudz ir ģimenes, kurās valda uzticība, mīlestība un saticība! :) Protams, ka ir izņēmumi, bet tas, ko redzu sev apkārt, ir vairāk pozitīvi! Bet saprotu, ka citam no cita skatu punkta tā neliekas, jo īpaši, ja pats ir neuzticīgas laulības sastāvdaļa.
Katrā ziņā - lai veicas Tev un mazajam! Bet tas, ko varu ieteikt, negaidi, bet dodies pie ārsta pēc iespējas ātrāk. Vienalga, kāds būs Tavs lēmums. Jo tas, ka Tev dzemdē ir spirāle, noteikti nenāks par labu mazajam. Tādēļ ir svarīgi pēc iespējas ātrāk rīkoties, lai novērstu riskus.

Elīza, man ir spirālbēbis :-)To, kā būs, tev pateiks daktere, atkarībā, kur ir spirāle...
Un viegli nav, esmu jūtīga un emocionāla, un es dievinu bērnus, bet nekad neiedomājos, ka būt par mammu ir tik grūti... :-/
Bet, protams, arī laime neizmērāma (l)
Un tas, ka ir grūti, ir pārejoši!
Un turkla't - nav jau izvēles - ja netiec galā, vienalga ir jātiek! :-)

Veiksmi Tev un mazulim! Arī Tavā situācijā es netaisītu abortu.