Kaķis. No mājas uz dzīvokli.

Sveikas! :-)
Domāju, ka kādai no jums varētu būt līdzīga pieredze vai padoms, runājot par to, kā pieradināt mājas kaķi pie dzīvokļa. Šeit ir gana daudz meiteņu, kurām kaķu tēma nav sveša.
Citā diskusijā jau minēju, ka uzņēmos rūpes par pieklīdušu kaķenīti. Kaķenīte pieklīda laikā, kad mūsu mājās sākās remonts un pārcēlāmies pie vecākiem uz privātmāju ar dārzu un platību. Kaķis pierada gan pie dzīvošanās istabā, gan ārā, respektīvi – pie dzīves mājā. Ir pienācis tas brīdis, kad jāpārceļas atpakaļ un šajā brīdī es raizējos par kaķi. Protams, esmu apdomājusi visus variantus, tādēļ nevarētu teikt, ka esmu no cilvēkiem, kas vēlas spīdzināt kaķi un atņemt viņam brīvību.
Ja atstājam laukos, tad kaķis no vienas puses ir brīvībā, bet no otras puses…mājās cilvēki atgriežas tikai vēlā vakarā. Tas nozīmē, ka kaķis ir viens vai nu ārā vai ieslēgts mājā. Nāks rudens, ziema…apkārt ir vanagi, kāda lapsa vienmēr dzīvo tuvumā. Ne vienmēr būs iespējams nodrošināt siltu plediņu, dīvānu un regulāru barošanu, jo kā jau minēju, no agra rīta līdz vakaram mājā neviena nav. Otrā izvēles pusē ir dzīvoklis, kurā es vienmēr kādu dienas daļu noteikti būšu mājās, ap sešiem jau mēs būsim trijatā, jo atriezīsies draugs. Bet tas ir dzīvoklis bez iešanas ārā. Protams, brīvdienās ņemtu līdzi uz laukiem, kad brauktu ciemos pie vecākiem. Jāņem vērā arī to, ka īsti nezinām, kas ar kaķi ir noticis līdz šim, bet var novērot panikas lēkmes tiklīdz cilvēka nav blakus vai brīžos, kad dodos pastaigā ārpus teritorijas it kā prom ejot, kad kaķis izmisīgi skrien pakaļ un brēc. No tā var secināt, ka kaķis ir izsviests vai atstāts, arī uz siksnu rokās, kad pārlieku no vienām biksēm uz otrām, viņa reaģē. Istabas kaķis viņa noteikti ir bijusi – no pirmās dienas dzīvo pa dīvāniem.
Viņai ir ļoti svarīga mana klātbūtne, jo es viņu baroju un biju pirmais cilvēks , kas viņu “saņēma” jeb pieradināja. Šo lasot jau var nojaust, ka kaķi negrasos ne pamest, ne atstāt. Protams, vēlos ņemt līdzi, bet mani mazliet satrauc tā pāreja no mājas uz dzīvokli un jāatzīst, ka arī dažu līdzās esošu cilvēku žēlabas no sērijas – “šausmas, nabaga kaķīti iespundēs dzīvoklī, viņš taču tur nojūgsies” un līdzīgi. Protams, būtu jauki, ja būtu māja, dārzs un viss pārējais, bet , manuprāt, šobrīd esošā brīvība , ko es viņai varu piedāvāt, nav īsti labāks variants kā dzīve dzīvoklī.
Vai kāda ir mēģinājusi pieradināt āra kaķi pie dzīves dzīvoklī? Kāds ir jūsu viedoklis šajā situācijā?