Ak, kā jūsu čalas par kafiju man lika pēc tās sailgoties! Šodien precīzi nedēļa, kopš atturos no dienišķās kafijas devas. Ikdienā nebūt nav grūti, vienīgie mirkļi, kad sagribas ir tad, kad kāds cits dzer (vai runā par dzeršanu, kā cosmo gadījumā :D ) vai arī tad, kad našķējos ar ko saldu - tad pietrūkst tā rūgtā kafijas malka.. Tomēr jāatzīst, ka ar katru dienu kļūst arvien vieglāk.
Citādi viss ir baigi superduperforši. Pirmdien vīrietis paziņoja, ka šovakar mani sagaida randiņš. Gaidu jau kopš pirmdienas, un, ziniet, tuvojoties vakaram, laiks velkas arvien lēnāk.. (t)(l)
Manā medus mucā neliela darvas pile iepilēja vakar, kad pēc mēneša gaidīšanas saņēmu zvanu no garantijas remonta servisa. Atteikums garantijas remontam, jo blakus displejam bija maza švīka, kas tiek izskatīta par mehāniski radītu defektu.. Nu neko, nokārtoju, ka samainīs pret jaunu telefonu par 230eur. Stulbi, bet tajā pašā laikā - nebojāšu sev noskaņojumu, satraucoties par dzīves sīkumiem. :)