Iepazināmies haltūras darbiņā. Bijām super dažāda līmeņa darbinieki uz vienu pasākumu, kas notika reizi divās nedēļās. Dienas vidū parasti bija kopīgas pusdienas, kurās es arī praktiski no pirmā skatiena viņā iemīlējos (l) Vārds pa vārdam, iesmējām par dažādiem jokiem, pat īsti nezinājām kā viens otru sauc un diemžēl sākās vasaras sezona, kad tie pasākumi ir uz pauzes. Zināju, ka nenormāli patīk viņš, centos caur paziņas draugiem meklēt, jo nejauši uzzināju vārdu, bet nesanāca. Bet tad kādu dienu vasarā viņš mani sameklēja un uzrakstīja, sākām mazliet komunicēt, bet man tobrīd bija draugs tādēļ pieklājīgi nācās atteikt, lai arī negribējās. Beigās sākām rudenī iet uz randiņiem un sapratu, ka ir! Ka šim visam ir jānotiek un būs ideāli. Tā nu rozā brilles vēl joprojām nav nokritušas (l)