Veģetāriešu bērnudārzs

Cik ir bijuši gadījumi, kad bērns ar tām vegetārām un vegāniskām diētām tika novests līdz nopietniem veselības traucējumiem

Par to arī baidos, ka netiks dots sabalansēts veģetārs uzturs. Bet vienkārši pasniegti pliki kartupeļi ar salātiem. Vajag ātdu, kur audzinātāji un pavāri izprot veģetārisma būtību un saprot, kas ir jāēd, lai uzņemtu visu vajadzīgo

Agresīvā Grūtniece bet padomā arī no aspekta, ka varbūt bērns gribētu būt veģetārietis, ja viņš saprastu kas ir kas. Tā bērns tiek pieradināts ēst gaļu...un no pieradumiem nevar tik viegli atbrīvoties.
Manā gadījumā es pārtraucu ēst gaļu jo uzradās alerģija no gaļas (nav pārbaudīts), paliek slikti ap dūšu, nāk atpakaļ.
Tajā vecumā es īsti nezināju, kas vispār ir gaļa:-D bet pat ja man būtu iespējas ēst gaļu es nedarītu to vairs jo negaršo (agrāk garšoja) + vnk esmu pret dzīvnieku nogalināšanu.
Tāpēc uzskatu, ka ir labi, ka māca kļūt par veģetārieti. Galu galā vecāku pienākumus ir dot to labāko bērniem.

es vēljoprojām uzskatu, ka bērnam ir jāpaaugas un pašam jāizvērtē vai vēlas būt veģetārietis vai nē. līdz bērna paša izvēlei uzskatu, ka tā ir vecāku uzspiesta cimperlība.

Man ir viena tālā radiniece, kura kaut kad sen kļuva par veģetārieti un viņai piedzima meita, kurai arī aizliedza ēst gaļu. Tagad tā meitene ies 3.klasē, bet, kad atbraucu ciemos un mēģinu runāt ar meiteni, vēroju viņu, liekas, ka viņa ir nedaudz atpalikusi gan fiziski, gan morāli. Ne paskriet normāli var, ne ar bumbu spēlēt kā pārējie bērni, tikai staigā lēnītēm pa pagalmu. Kad uzdod kādu jautājumu, arī klusē, it kā nesaprot, ko jautā. Varbūt tā ir sakritība un ir kāds cits iemesls šādai uzvedībai, bet man viņas ir nedaudz žēl...

NordicBelle pateica tieši manas domas!
Un, Viktorija87, es domāju, ka tā tiešām ir sakritība. Cilvēki taču arī ir dažādi, viens skaļāks, cits runā tik maz, ka liekas, ka vispār runāt nemāk.
Man, piemēram, paliek žēl to bērnu, kuri blakus vecākiem veikalā staigā ar čipšu paku rokās. Liekas, ka viņš tikko iemācījies staigāt, bet jau ēd visas tās draņķības. Pareizs vegāns uzturs ir ļoti veselīgs, esmu runājusi ar daudziem vegāniem, visi saka, ka tā ir labākā izdarītā izvēle.
Bet nu tas jau skaidrs, ka 98% sabiedrības ir tā pieraduši pie domas par to, ka cilvēks ir visēdājs un viņos iesēdies tas "gaļā ir vitamīni, kuru nav citur", ka pat neatvērs savas galvas kaut kam jaunam. Un tas "bet dārzeņiem arī sāp" arī jau apnicis :-D

Manā dārziņā kādu laiku nāca puisītis (2,5g), kuram sūtīja veģitaro ēdienu, jo mamma tā gribēja. Ļoti bieži bija tā, ka viņš neko neēda, jo viņš kā ieraudzīja,ka uz viņa šķīvja ir kaut kas cits nekā citiem viņš atteicās ēst. Vienreiz viņš no blakus sēdētāja šķīvja izmakšķerēja gaļu, ja jūs būtu redzējuši to skatu-kā viņš rija to gaļu, rokas pat trīcēja

. 
Ak Dievs, cik skumji un šausmīgi, labāk es nebūtu neko tādu izlasījusi..
Paga, pēc dažiem komentāriem - nav jau nekāds vidusceļš starp "pareizu" veğetāro uzturu un desmaizēm un kārumiem?

Tikai atbalstu, ka jau no mazotnes māca kļūt par veģetārieti

Šausmas! Nabaga bērns, ja tā tiek audzināts. Uzskatu, ka cilvēkam pašam ir jāizvēlas, ko vēlas ēst un ko izslēgt no ēdienkartes. Tas var notikt, kā jau te minēja, 7 vai 10 gadu vecumā, bet tas nav tik būtiski. Svarīgs ir fakts, ka bērns pats nonācis pie šāda lēmuma, bet šajā gadījumā tā, diemžēl, ir vecāku kaprīze savu mazo bērnudārznieku vienkārši nolikt fakta priekšā - ēdīs viņš tikai tādu pārtiku un viss. Ja tas vēl ir vegāns uzturs, tad vispār - bērns pret savu gribu tiek radināts nedzert pienu, neēst jogurtus vai medu u.c. bērniem tik mīļus, toties veselīgus kārumus. Es nesaprotu kāda velna pēc vecāki uzskata, ka tad, ja viņi paši ievēro kādu konkrētu dzīvesveidu, tas automātiski jādara arī bērnam, kuram tādā vecumā vēl pat nav nekāda teikšana par notiekošo. Viņš varbūt labprāt pamielotos ar saldējumu vai apēstu kotletīti, bet, redz, nedrīkst, jo vecāki nolēmuši, ka bērns nav nekāds cilvēks, kurš pats drīkstētu apzinātā vecumā izdarīt izvēli, jo šādos gadījumos šādiem bērniem šīs izvēles gluži vienkārši nav. Un arguments, ka bērns varbūt gribētu būt veģetārietis, ir absolūti smieklīgs. No sērijas "audzināsim bērnu par vegānu, jo viņš varbūt tāds grib būt, taču nekādā gadījumā nepieļausim pat ne mazāko iespēju, ka viņš varbūt tāds negrib būt!"Murgs. Un šoreiz pat neatvainošos par to, ja izteicos par skarbu.

Bet kāpēc nevar otrādāk? Kad bērnam būs 7 gadi, izskaidrosim, ka tās kotletes rodas nogalinot to cūku, kuru viņš redzēja fermā. Un tad piedāvāsim viņam nogaršot un izvēlēties kļūt par visēdāju! Neiet jau runa par savas gribas uzspiešanu, pēc tam varēs izvelēties ēst gaļu, ja gribēs! :-)

Ophelia bet kā no tāda skatupunkta, ka vecāki dod gaļu ēst un neļauj izvēlēties? Nav tas pats variants? Tad būtu bērnam priekšā jānoliek gaļa un veģetārs uzturs, lai pats izvēlas. Bet tā dzīvē nenotiek. Vai nu baro par gaļēdāju bez bērna piekrišanas, vai par veģetārieti arī bez bērna piekrišanas. Vai arī par vegānu un atkal bez bērna piekrišanas.
Un kam tad taisnība? Nevienam!
Es rakstu no sav skatupunkta (veģetārieša), tu no gaļēdājas. Ne man, ne tev nav īsti taisnība.

Man jau šķiet, ka laukos bērni ļoti ātri noskaidro, no kurienes tās kotletes rodas :)

Lauriee tieši tā!

Neatceros tieshi liidz kaadam vecumam,bet maziem beerniniem ir jaadod galja,jo tas ir vieniigais veidas kaa beerninjhs dabuu dzelzi.Liidz kaut kaadam noteiktam vecumam berninjsh neuznem dzelzi ar daarzeniem.Taa,ka es uzskatu-galja ir jaadod.Protams,ja beerns pats atsakaas eest galju,ar varu nav jaadod.Man draudzenei meitinja ap 2 gadiem pati atteicaas no galjas,un vinja to pienem un nedod meitai galju.Tikmeer deels tik galju un eestu.:-D

Manuprāt, vairums vegānu ir tik ignoranti cilvēki, ka nespēj pieņemt to vienkāršo faktu, ka mūsu sabiedrībā valda uzskatu un viedokļu plurālisms. Vegāniem šķiet, ka viņi ir vienīgie "pareizie" cilvēki un visiem jākļūst tādiem. Cik bieži "visēdāji" pie galda sāk audzināt kādu, kurš tobrīd ēd augu izcelsmes produktu, bet cik bieži vegāni komentē kāda izvēli ēst dzīvnieku izcelsmes produktus?

Būtībā, abas izvēles - uzturs ar vai bez gaļas, paģēr bērnam sekošanu vecāka izvēlētam dzīvesveidam.
Man veģetārs uzturs šķiet daudz saprotamāka izvēle, nekā miruša zvēra miesas gabalu stutēšana uz šķīvja. Un, nē, šajā gadījumā mans izteiksmes veids neietver nosodījumu gaļēdājiem, vien norādījumu uz to, kura no opcijām ir jokaināka.
Tas, ka vairums joprojām izvēlas ēst gaļu, nenozīmē, ka tas ir pašsaprotami. Evolūcijas gaitā cilvēce ir atmetusi ne mazumu savādu ieradumu, ar laiku, cerams, atmetīs arī šo. :)

Cik bieži "visēdāji" pie galda sāk audzināt kādu, kurš tobrīd ēd augu izcelsmes produktu, bet cik bieži vegāni komentē kāda izvēli ēst dzīvnieku izcelsmes produktus?
Es nekad nevienam neesmu pārmetusi kotlešu ēšanu, toties man pazīstamie gaļēdāji vēl pēc daudziem gadiem veģetārisma atļaujas pie svinību galda mani audzināt un cenšas šķīvī vistas kāju iestumt, jo "kārtīgi cilvēki ēd gaļu" utt. Tā ka nevajag te par mierīgajiem un tolerantajiem visēdājiem, mana pieredze rāda pretējo (t)
Ja par tēmu, tad atbalstu bērna izvēli, nevis uzspiestu veģetārismu vai gaļas ēšanu. Man gaļa jau bērnībā nepatika, diemžēl, vecāki spieda ēst ar varu.

Es atceros, kad mani vecāki man iebaroja truša gaļu nesakot, kas tas ir, kaut gan truši man bērnībā (un vēl joprojām, protams) bija ļoti mīļi dzīvnieki. Un to man pateica tikai, kad biju apēdusi visu - es vairs neticēju vecākiem un neēdu gaļu ļoti ilgi un tas gan nebija veselīgi, jo vecāki jau to nezināja, tad sanāca ēst to, kas uz šķīvja, bet gaļu izbarot sunim, kamēr vecāki neredz. Biju ļoti maza tad vēl. Un man žēl, ka man mācīja skatīties uz cūku kā ēdienu, visur apkārt tikai tas "bet viņu audzina, lai tu ēstu". Nu nē, tā ir dzīva radība, nevar tā.
Nav vegāni ignoranti, tikai pārejie uzreiz uzbrūk ar stulbajiem komentāriem, kas noriebjas un tad vienam nabadziņam nākas saņemt par visiem. Bet savā radu lokā jau esmu samierinājusies, kad ome atkal pārmet, ka neēdu kotletīti, tikai pasmaidu un pasaku, ka ļoti labi salāti :-D nav vērts tērēt enerģiju uz cilvēkiem, kas NEGRIB dzirdēt citus dzīves veidus

ar laiku, cerams, atmetīs arī šo

Ticu, ka reiz piepildīs tavi vārdi:-)

Ja par tēmu, tad atbalstu bērna izvēli, nevis uzspiestu veģetārismu vai gaļas ēšanu. Man gaļa jau bērnībā nepatika, diemžēl, vecāki spieda ēst ar varu.

Piekrītu! Lai bērns pats izvēlās, ko vēlas ēst - negribēs to gaļu, neēdīs; gribēs, apēdīs. Taču apzināti izslēgt no bērna ēdienkartes atsevišķus produktus, nemaz nedodot izvēles iespēju, liekas kaut kā... nepareizi. Bērnudārznieks taču jau ir mazs cilvēciņš, kurš zinās, kas viņam garšo, ko viņš labprāt ēstu un ko ne, taču tēmas pieteikumā vairāk liekas, ka tā ir tikai vecāku vēlme bērnu sūtīt konkrētā tipa bērnudārzā, jo bērnam, visticamāk, nekad pat nav dota iespēja nogaršot to gaļu, lai viņš saprastu - garšo vai nē. Tā ir vienīgā lieta par ko runāju. Pret veģetārismu (pati esmu ilgus gadus bijusi veģetāriete) un vegānismu man nav pilnīgi nekas pret.

Manā bērnībā tāds veģetārisms vēl nebija modes lieta un zināju tikai vienu, mana klasesbiedra, veģetāriešu ģimenīti, viņi gaļu neēda un neļāva ēst saviem bērniem kaut kādas ticības dēļ. Dēlam neļāva gaļu ēst līdz 18 gadiem, t.i., vidusskolas beigām, kā aizgāja uz augstskolu, tā sāka piekopt visu aizliegto, gan sāka ēst gaļu, gan pamatīgi nodzērās gada laikā. Tādas bija vecāku uzspiestā dzīvesveida sekas.

Man jau šķiet, ka veģetārisms kļuvis tik izplatīts, ka cilvēki sāk arvien mazāk jautājumus un pārmetumus raidīt tā virzienā :)