KitijaK, neviens nav pret veģetārismu vai vegānismu. Vismaz nemaniju te nevienu tādu, kam būtu problēmas ar to, ka kāds pats sev ir izvēlējies šādu uzturu. Problēmas sākas tajā brīdī, kad šo savu uzskatu sāk uzspiest tiem, kas paši lemt nevar - dzīvniekiem un bērniem. Es personīgi nevienu veģetārieti vai vegānu nenīstu, es tādus pazīstu vairākus, normāli cilvēki un par laimi neskrien man virsū un nebrēc, ka es mežone, jo savus suņus ar gaļu baroju ( vēl vairāk, viņi paši savus suņus ar gaļu baro) un amorāla, jo pati gaļu ēdu. Nu ēdu es gaļu un ēdīšu, tāpat saviem suņiem es turpināšu dotu viņu sugai atbilstošu barību. Tas, ka vienā aptrakusi dāmīte te agresīvi ārdās katrā šāda rakstura tēmā, neviena domas nemainīs, tikai rada iespaidu, ka šāda uztura piekritēji ir ar putniem, iespējams trūkst kāda aminoskābe un tādēļ šāda nenormāla, agresīva reakcija. Es drīžāk pavilktos biežāk gatavot kādu vegānu vai veģetāru maltīti, ja šī pati agresīvā persona vienkārši padalītos ar garšīgām receptēm. Es nepievēršu milzīgu uzmanību tam, ko es ēdu, galu galā, es ēdu, lai dzīvotu, nevis otrādi un netaisos veltīt papildus laiku savas ēdienkartes plānošanai (vēl tagad atceros plānošanu, kurā ēdienreizē man jāuzņem dzelzs, tāpēc nedrīkstu es tagad lietot tur krējumu, jo kalcijs traucēs tam uzsūkties, bet man šitas jāēd kopā ar kaut ko, kur būs C vitamīns, jo tas to veicina. Man jāapēd tik un tik šitas un tas, lai uzņemtu tik un tik dzelzs. Nē, paldies). Es ēdu to, kas man garšo un prasās konkrētajā mirklī. Ja es ieraudzīšu gardu vegānu recepti, es to pamēģināšu, bet tāpēc, ka kāds te brēc, es neiešu un nemeklēšu nevienu vegānu recepti, bet, kā plānots, taisīšu savu mērci no miruša lopa miesas.