Darbs

Jums par zemīti subsīdijas maksā?

Es saprotu, ka aizbrauc uz laukiem un palīdz apdarīt,kas jāapdara, bet tā, ka speciāli "savedām kaudzi malkas - brauc, tev jāsaskalda".. nu tas man neliekas normāli.
Ja vēl ikdienā fizisks darbs, es ļoti labi varu saprast, ka nu nenesas prāts visu dienu skaldīt malku.
Bet nu arī gulēt zālītē, kājas saslējusi es nevarētu - palīdzēt jā.

Man nav iebildumi ka draugs strādā laukos. Nav arī iebildumi visur pašai iet un palīdzēt, ja tas ir iespējams. Tomēr, tas viss ir labi vienīgi tik ilgi kamēr tas nesāk bojāt attiecības, kā ar partneri, tā pat arī ar vecākiem. Kas par daudz, tas par skādi.

Mēs nekad tur nebraucam strādāt. Vīrs tikai dažas reizes 10 gadu laikā ir cirtis un krāmējis malku vienīgi. Mēs vispār tur braucam vidēji 3-4 reizes gadā uz kādiem svētkiem, 1 vai max 2 dienas. Gan jau vecāki nav baigi priecīgie, ka vīrs neko nedara tur

Briesmīgi. Vecāki audzina bērnu , palīdz ar visu ko var, bet kad bērniņš pieaudzis, pakaļu vecāku laba izkustināt nevar.
Nesaku, ka visas brīvdienas un atvaļinajumi ar jāpavada līdz elkoņiem vagā, Protams, vajag pašiem izklaidēties, atpūsties, bet, tas, ka 10 gadu laikā vien pāris reizes palīdz vecākiem- nožēlojami.
Visiem, kas tā izturās pret saviem vecākiem, vecvecākiem, novēlu, lai viņu bērnu attieksme būtu tieši tāda pati. :-)
P.S. Viss manis teiktais attiecās uz ģimenēm, kurās vecāki patiešām bērnus ir audzinājuši,mīlējuši.

Baigās tie kartupeļi maksā 7x vairāk kā veikalā un visu gadu esi melnu muti rāvies.

Šis ir ļoti būtisks faktors.
Vai tad to pašu malku nevar nopirkt jau saskaldītu? Es pieņemu, ka var, bet drusku dārgāk. Ja pārrēķina tās 12 h, ko tu skaldi, naudā - teiksim, 2,50 eiro (tas ir tā ap minimālo algu), vai atmaksājas pirkt neskaldītu? Tas pats attiecas uz 7x dārgākajiem kartupeļiem - vai nebūs lētāk kartupeļus pirkt veikalā, un to darbu ieguldīt kaut kur citur?

Nu aizbraukt ciemos un palīdzēt saviem vai otras pusites vecakiem man liekas pašsaprotama lieta, aizbraukt ciemos uz laukiem un neko nedarit man liekas loti bezkaunigi. Bet uzkraut darit visus darbus ari nav normali. Manuprat cilvekam pasam ir jagrib palidzet un jabrauc ciemos ari tadel,nevis tikai lai slaistitos.

+++ Kalifornija. Lupata un memlaks ne virietis. Nozelojami.
Kampanella- Vins vismaz tik daudz ka palidz ar finansem un pilniba apmaksa vinu reekinus??! Savadak tas ir vairak neka nozelojami... ://

57days
Tā malka ir arī jāsakrāmē šķūnī :-)
Vēlviens moments ir ar to aprēķinu aks izdevīgi un aks nē, jo teiksim Rīgas vidējā alga tādam lauciniekam ''skiet kosmoss, atiecīgi teiksim ja es skaldu to malku es avrētu teikt ka mans darba laiks paarsti maksā ap 7 eur stunda, bet laucinieku dzērājam tas būs teiskim 2 eur stundā. Nu lūk bet ja es esu uz vietas strādāt jau liks man ne tam dzērājam, un pat aj es samaksātu tam dzērājam un pats nedarītu - būtu visticamāk ka''skis vai šķība skatīšanās.

es neeez, ok, nekad nekādus trakos darbus (malkas zāģēšana, grāvju rakšana un tml), protams, nedaram, to dara strādnieki, bet man būšana laukos vienmēr ir saistījusies ar patīkamu darbošanos un relaksāciju. sakraut omītei malku grēdās (jāāā, tā ka aizņem visu dienu!), nopļaut zāli ap pirti un izravēt dobes vai, nu, nez, visu dienu pavadīt kaut ko darot ārā, man nekad nav sagādājis nepatiku un grūtības. un ir tiiik forši, kad es satieku savējos un visi kopā pastrādājam, papļāpājam, uztaisam pikniku vēlāk vai vienalga ko.
bet tas arī no bērnības ir ieaudzināts, ka par savām lietām un vietām ir jāparūpējas, jo tas ir tavs un vienmēr būs. piekrītu, ka daudzas lietas ir vieglāk uzticēt citiem, bet tā pa lielam - nu kā var nepatikt palīdzēt savai ģimenei? tiešām - kā? (t)

Protams, ka palīdzēt var un pat vajag. Saprotu, ka lauceniekiem tie ienākumi nav, bet brīžiem jau tas aiziet apsurdā. Runājot par tiem pašiem kartupeļiem, izdevumi būs mazāk, ka viņus pirks, nevis pats stādīs.

René
Nav tā ka nepatīk, vienkārši pārslodze rada šo situāciju. Jau minēju ka ikdienā strādāju fizisku darbu un brīvdienās jūtu darba nedēļas nogurumu un ja man šis brīvdienas atkal jābrauc un jāstrādā +- fizisks darbs un pēctam atkal uzreiz jauna darba nedēļa tad rodas jau hronisks nogurums, slikts miegs, utt.. vienā vārdā sakot - pārslodze. Nāko;šais moments kas jau ķēdītē no tā ciešs - atiecības jo tādos perodos neko vairāk ārpus darab kā gulēt negribas.
Domāju tā robezā ir katram - cik tālu vai tuvu kur bšu ši p;ārsodze ir individuāli

Kalifornija nu katram savi uzskati :D Mēs bieži nebraucam kaut vai tāpēc, ka tas ir ļooooti tālu no Rīgas, un otrkārt, es nesaku, ka vecākiem nav jāpalīdz, bet nu, ja cilvēks nodibina ģimeni, apprecās , ir savi bērni, tad prioritāte ir jaunā ģimene. Jā, vecākiem jāpalīdz, kad var, jāmīl, jāciena, bet tajā pašā laikā viņam ir jaunā ģimene. Kāpēc viņam braukt brīvdienās uz laukiem strādāt, ja ir citas lietas, kas jāizdara, piem. tas pats jaunās ģimenes Rīgas dzīvoklis jāsakārto, vai vienkārši jāpavada laiks kopā ar jauno ģimeni/sievu.
Ko tad var teikt par tiem cilvēkiem, kas aizbrauc uz ārzemēm un vispār pie saviem vecākiem atbrauc reizi gadā? Ir taču jāsaprot, ka cilvēkam sākas sava dzīve, viņš veido jauno dzīvi/ģimeni un tā kļūst par prioritāti, ne tas, ka vecāki izdomājuši, ka dārzā vajag puķes iesēt vai kartupeļu vagu uzrakt.
Protams, ja ir kas svarīgs un vecāki palūdz, tad vīrs nekad neatteiks, viņš vispār ir ļoti strādīgs un čakls. Bet speciāli braukt uz laukiem katras brīvdienas, nu priekš kam?
Jāsaka gan, ka viņam tur nav tādi baigie lauki, kur būtu ļoti daudz jāstrādā , arī paši vecāki lielu daļu darbu dara prieka, ne pienākuma pēc. Tētis vīram arī strādīgs, pie labas veselības, un pats visu var izdarīt.

Man liekas,ka darbi, ko parasti dara sievietes laukos (ravē dārzu, rušinās pa dobēm, kasa zāli, sakrauj malku) nav salīdzināmi ar darbiem, ko parasti liek darīt vīriešiem- skaldīt malku, piemēram. Domāju,ka autoram liktu izravēt puķudobi - diskusijas nebūtu.
Ja man ikdienā būtu fizisks darbs jāstrādā, +6dienā jāskalda malka no 10-22iem, 7dienā jāizrok grāvis, vai jāizrok aka (piemēram) nu tad jā... es arī laikam uz laukiem netriektos uz augšu palēkdamās.

Skatoties uz drauga laukiem, reizēm redzu kāpēc visi bērni viens pēc otra mūk prom. Jā, ir jādara vecāku uzliktie darbi, bet tajā pašā laikā, jebkādas idejas par lauku uzlabošanu, apstākļu uzlabošanu tiek uz līdzenas vietas norakstītas. Ja jau tagad vecākiem paliek grūti ka mazāk un mazāk bērni ir apkārt, kā būs vēlāk? Loģiski domājot laukos prasās pēc kapitāliem remontiem lai atvieglotu vecāku dzīvi, tā vietā tā enerģija tiek bieži vien novirzīta uz darbiem kuri var arī pagaidīt vai vienkārši var tikt izdarīti 3x ātrāk. Jā, draugs ir vairākas reizes piedāvājis palīdzēt ar remontiem un citiem darbiem mājas labā, bet viņa vecāki to pilnībā neņem pierē un ja ko sāk darīt, tad gandrīz vai sāk lamāties lai nedara.
Kaut vai uzlabojot laukos apstākļus, tas vismaz atrisinātu to ka visi nemuktu kā ķerti projām no turienes, bet ja 10+ gadu laikā nevar sakārtot tādas lietas kā tualeti un vannasistabu, tad man vairs nav ko teikt...

nu kā var nepatikt palīdzēt savai ģimenei? tiešām - kā?

Es domāju ka nav tik liela runa par patiku vai nepatiku, bet vienkārši par to ka uz paplātes ir sakrauti pārāk daudz darbi un fiziski vai morāli to vairs nevar pavilkt bez brīvdienām.

Māra30 Ja pašiem savs traktors,tad nemaz tik traki nav. Ja izīrē, tad gna vienkāršāk laikam būs pirkt :D

kampanella , es arī neko neteicu par vajadzību braukt katras brīvdienas. Tu ieej galējībās- vai nu pāris reizes gadā vai katras brīvdienas. Vai nu palīdzēt vecākiem- vai pavadīt laiku ar jauno ģimeni.
kapēc nevar būt vidusceļš? Piemēram, braukt pie vecakiem, palīdzēt, reizi mēnesī , divos?
Nu un kas, ka ir sieva un jauna ģimene? Tapēc nevar pa laikam aizdoties pie vecākiem? Šīs divas iespējas taču neizslēdz viena otru. Reizi 2 mēn dodoties pie vecākiem diez vai jaunā gimene paliks novārtā, dzīvoklis nesakārtots utt.

Miss Joker, traktors un kartupeļi bija tikai tā, piemera pēc. Lielāka problēma ir tā, kā tu saki, ka laucinieki negrib savus sadzīves apstākļus uzlabot un optimizēt. Es saprotu, ka mēs visi kādreiz būsim veci un mūsu bērni parmetīs mums to pašu.

Kalifornija kā jau teicu, mūsu gadījumā, tie darbi nav biežāk kā reizi vai divas gadā. Un ne vienmēr sanāk tajā laikā aizbraukt. Ir bijis tā, ka varētu kaut ko aizbraukt palīdzēt, ir ko darīt, bet vīrs ir komandējumā, vai arī mums kāds pasākums, vai kādi plāni weekendam. Vienkārši prioritāte esam mēs viens otram un man tas liekas normāli. Kad sanāk, tad palīdzam.
Un neuzskatu tos cilvēkus par briesmīgiem, kas dzīvo savu dzīvi un aizbrauc pie vecākiem reizi, divas vai trīs reizes gadā. Ja tu tā uzskati, lūdzu. Man ir citas domas par to visu. Kā jau iepriekš minēju, tad arī tie cilvēki, kas dzīvo ārzemēs un atbrauc uz LV reizi gadā, tev laikam liekas briesmīgi taviem vārdiem. Nu es tā nedomāju.

Māra30 Tā ir problēma, bet es gan tos cilvēkus nesauktu par lauciniekiem, jo visi tādi nav. Es teiktu ka tie vienkārši ir kaut kādi putni galvā, konkrētajiem cilvēkiem, savādāk pat ļoti labi cilvēki un strādīgi, tik tās prioritātes ir reizēm ne tās svarīgākās.
Un nē, lai nu ko man mani bērni teiktu, man nebūs arī tādi putni galvā, gan jau ka kaut kādi būs, bet konkrēti tādi tiešām nē.

Kampanella- Diezgan nozelojami izklausas. Tie kas netiek biezak ka reizes 4-5 gada apciemot vecakus, jo dzivo arzemes, vinjiem suuta naudu, par ko vinjus finansiali pilniba uztur jo uzskata to par passaprotamu lietu. Cerams vismaz taveejais dara tapt,savadak zeel to vecaku ka vinjiem tads lempis izaudzis (t)