Vienīgais iemesls, kas man nāk prātā - negrib attiecības. Kāda vaina tādam iemeslam?
Nesaprotu, kādēļ vidusmēra sieviete uzskata, ka viņa ir tik īpaša, lai vīrietis viņas dēļ būtu ar mieru mainīt savu dzīvi.
Vīrieši bauda dzīvi.
Un otrādi. Arī mums, sievietēm, kurš katrs nav tā vērts, lai mainītu savu dzīvi :) Otra pusīte jāizvēlas apdomīgi.
Kāpēc viņiem būtu jāmeklē kas nopietnāks ja viņi paši to negrib? Ne jau visiem jāseko līdzi sabiedrības iedomātajiem standartiem. Kad būs gatavi vai atradīs īsto, tad arī veidos ko nopietnāku.
Nu, es nedomāju, ka ir normāli 25-30 gados nevēlēties vai vismaz neplānot stabilu dzīvi, tajā skaitā arī ģimeni.
Ja izveido attiecības, un jūt, ka nav, tad nav ko tur "laiku kavēt" un ir jābūt brīvam.
Vīrieši bauda dzīvi.
Oj, nu šitā vispār ir pērle. Ķip "attiecības mani ierobežo, attiecibas ir muļķiem, esmu brīvs kā putns bla bla".
Tad jādefinē, ko saprotam ar jēdzienu "attiecības". Vai "draugi ar ieguvumiem" arī uzskatāmas par attiecībām?