Kādiem faktoriem dzīvē ir jābūt izpildītiem, lai JŪS plānotu un radītu bērnu?
Tām kurām ir pēcnācēji, vai viss notika pēc plāna un jūsu iedomātais plāns ir piepildījies? :-)
Manai mammai arī bija mazliet pāri 30, kad piedzemdēja manu mazo brāli, man bija 10 gadi. Viņa tā arī vairs neatguva savu iepriekšējo ķermeni, vielmaiņa sačakarēta, bija grūti atgūties. callmetwisted nebiju domājusi, ka esi tik jauna. Tu runā nobriedušākā valodā. :-):-D
Man galvenais bija iegūt izglītību un tad bērns, to arī savam draugam visu laiku teicu un piepildīju. Beidzot universitāti, bija arī abiem darbi un spēja par bērnu parūpēties, tad jau arī uz universitātes beigām biju jau stāvoklī. Viss pēc mana plāna.
Sava dzīvesvieta, stabils partneris, man viņā ir jāredz bērna tēvs un ļoti jāmīl šis cilvēks un jāzin, ka viņš ļoti mīl mani, laulība, labs finansiālais stāvoklis, laba veselība man un manam vīrietim (lai būtu veselīgs bērniņš)
Stabilam partnerim, uz kuru var paļauties. Tā kā dzīve mani šajā jautājumā jau ir neatgriezeniski samaitājusi, nespēju vairs ticēt un paļauties uz otru cilvēku, domāju, ka apzināta bērna radīšanas iespēja nav vairs iespējama.
Savai dzīvesvietai, lai bērnam būtu sava istaba, tas nozīmē necaurstaigājamu 3-istabu dzīvoklis kā minimums.
Stabiliem ienākumiem.
Te minēja par vecvecāku iesaistīšanos bērnu pieskatīšanā, ka neattieks utt., bet tur jau vēl jāizpildās nosacījumam,ka dzīvo vienā pilsētā vai kur netālu.
Sava dzīvesvieta, stabili ienākumi, draugs/vīrs, ar kuru ir plāns pavadīt visu atlikušo dzīvi, uz kuru varu paļauties, zinot, ka viss būs ok
Abi esam jauni gurķi, noteikti neesam par to runājusi vai domājuši, arī nedomāšu tuvākos 5 gadus. Nē, man neliekas, ka būt mammai 30 gadu vecumā ir jau pensionāru gājiens,visas taču tagad tik modernas dāmas ir, iet līdzi laikam
Es atkal domāju, ka tieši ap 30 es savam bērnam varēšu dot daudz vairāk kā 18 gadīga skuķe, kam vēl nav savas dzīves pieredzes. Lai gan atceroties sevi līdz 2o gadiem, arī domāju, ka esmu nu tik ļoti nobriedusi, gudra
piekrītu šim. manuprat, bērns daudz vairāk iegūs no vecākiem, kuri jau nokārtojuši savu dzīvi un kuri ir morāli nobriedušāki, kaut gan vecums, protams, bieži vien nav rādītājs briedumam. jebkurā gadījumā iegūtas izglītības, un savs NĪ (ar savs es domāju SAVS nevis hipotekārais kredīts, kur 20 gadus vēl jādomā, ka tik nepazaudē darbu un neatņem NĪ par kavētiem maksājumiem.), blakus cilvēks, ar kuru gribas radīt bērnu, morāla gatavība. un noteikti uzkrājumi neparedzētiem gadījumiem pietiekami lielā apmērā. vēl arī vēlos, lai bērns piedzimst ģimenē, tradicionālas kāzas nevēlos bet papīriem jābūt kārtībā. pagaidām viens posms iztrūkst, tieši ap 30 viss arī būs, un domāju arī, ka tajā vecumā spēšu daudz vairāk vērtību bērnam ieaudzināt.
Izglītība, karjera, stabili ienākumi, vīrs, ar kuru kopā esot būtu sajūta ka viņš ir tas ar ko gribētu bērnu, automašīnas, savs īpašums. Tad arī var plānot bērnu. Viss tas ko nosaucu ir, bet īstenībā vēl joprojām kkaut kā negribas bērnu.. Nē nu nākotnē jā, jo saprotu, ka laiks iet un jaunāka nepalieku :D
Radīt bērnus pēc 30 gadu vecumā ir pilnīgi ok, katram taču savi uzskati un domu gājiens, taču es vienmēr esmu gribējusi būt jauna māmiņa un lūk 22 gados bēbītis ir piedzimis un pat tāds vecums priekš manis ir pēdējais laiks. :-D Iemesls tam pavisam vienkāršs - laiku pēc 40 gadu vecuma gribu veltīt sev, ceļot, izklaidēties nevis audzināt bērnus. :-)
Bet vispar nesaprotu tas kas sadzemde agri siikos, mans uzskats ir ka jauniba ir jatusejad,jaballejas, jabauda dzive,jadara mulkibas :D lai vecumdienas ir ko atcereties, nevis paragri jaieiet pieauguso dzivee.. Ja nebusu kartigi iztusejies un traku jaunibu piedzivojis, ko tu varesi forsu pastastit saviem berniem/mazberniem?? :D
Persephon Tu tikko sagrāvi manus sapņus! :-D Rvis Nu gan piesēji man liekus 5 gadus. :-D Pareizi jau ir, bet man neprasās vairs trakot. Nav taču jātusē piespiedu kārtā. Esmu pietiekami izballējusies un sūdus savārījusi vidusskolas gados un man pietiek. Man patīk pasēdēt, iedzert labā kompānijā un bēbis nav šķērslis.
Pensīšiem dzimst bērni!? :-D
Tas nebija ne vienas dienas, ne mēneša, ne gada lēmums. Galvenais atceries, ka cilvēki ir dažādi, respektē citu viedokli un liecies mierā, ja negribi atkal uzsākt kašķu sēriju. :-)