vnk mana dzives pagatne ir bijusi smagi pardzivojumi,kas ir atstajusi sekas un it ka noliekot mala visu parrunajot ar arstu ,man paliek labak,bet tas stavoklis visu laiku atgriezas,ja ir brizi es aizmirstos ,es eju sportot daudz stradaju.bet ir brizi un atkal es esmu atpakal tur kur es negribu but,iespejams ari ka zales man ir jamaina,jo vinas vairs nepalidz ,ir vel sliktak ,sakuma vinas palidzeja.tagad ne,varu ari iztikt principa bez zalem,bet ir loti loti gruti ,man pilnigi prasas cilveku ,kas atnaks un izvilks no sa stavokla ,bet nav tadu apkart ,draudzene palidz loti ,bet vina nedzivo mana pilseta,virs censas ka var ,bet man ir ta kadam jabut blakus un mani jastimule,bet man tak pasai ir jaiemacas vienatne savest sevi kartiba,kad jutos laimiga,jo tas nav atrisinajums,citi cilveki apkart,vaina ir mani ,es netieku ar sevi gala,savam domam,ta ari mani papiri un drebes to parada jo nekadigi nevaru tos sakartot vienmer sametu uz atro un tad pusi dienas mekleju,kavejot savu laiku un stresojot,kapec es nemaku dzivot mierigi ,man visu vajag atri ,esmu loti emocionala butne,ka jau zivs,katrs mazakais neveiksmes trieciens ,mani noved atpakal pie vecam sliedem,es ta dzivot negribi,gribu justies harmonija ar seevi un apkartejo pasauli