Pārdevējas attieksme

Vienīgais atceros ka galerīja centra Rimi bija tās apaļās maizītes. Pie tam pa lēto. Tur laikam viņas nekad nebeidzās.

Es vispār nesaprotu kāds sakars salātu pārdevējai ar maizītēm? Domā, viņa atnāk no rīta stundu ātrāk un pēta kas šodien veikalā ir un kā nav? Taču tiešām, atver acis un paskaties maizes nodaļā? Princese baigā.

Vispār jau gan pārdevēja, gan veikala īpašnieks ir ieinteresēti, lai visi klienti būtu apmierināti, jo bez klientiem viņiem peļņas nebūs. Tāpēc saka, ka klientam vienmēr taisnība.

Mulkibas. Lielveikalos pat ja pazude 100 klientus vieta naks citi . Pec maxima tragedijas pelna tikai auga, tadi tie fakti. Un Rimi, maxima SKY viniem pardevejiem ir cieta alga, stundu likme. Ta ka vai 100 klienti vai 10 vinai vienalga, jo mazak jo labak. Maxima pelna ir miljoniem bet algas nepaaugstina.

"Klienti nav pirmajā vietā, darbinieki ir pirmajā vietā. Ja parūpēsieties par darbiniekiem, viņi parūpēsies par klientiem." Ričards Brensons. Un vel nav klientam vienmer taisniba! Nu nav! Musejie veikalos neretitelo pasales nabas, jo citur nekur jau ta nevares izpausties karaliski.



Rupjiba nav gan attaisnojama. Tacu to pardeveju var saprast, parak gars stundas, maza alga, paradu kaudze laikam. Ko var gribet?

Es gan neuzskatu, ka jebkas būtu attaisnojums tam, lai tik pretīgi izturētos pret kādu. Kaut vai tev kāds nomiris, bet tev nav tiesību tā attiekties pret svešiem cilvēkiem, kas tev neko sliktu nav izdarījuši. Ja ir tik slikti, tad palūdz brīvdienu, bet neizgāz dusmas uz nevainīgiem cilvēkiem.

+++

Bet palasot šo diskusiju secināju, ka klientei bija bezmaz vai jārāpo uz vēdera, lai tikai pārdevēja būtu apmierināta! Tāda situācija nav nedz pieļaujama, nedz adekvāta. Ja es kā cilvēks varu saprast, ka tas visi esam cilvēki un maybe pārdevēja ir neomā (kaut gan izskatās, ka mūžīgajā), tad viņai tīri cilvēcīgi arī derētu savu agresivitāti apslāpēt.

Es neietu sūdzēties, bet uz vietas atrisinātu situāciju ar pašu pārdevēju. Ja gribēji iet sūdzēties, tad to arī vajadzēja darīt. Vienīgais ko neatbalstu - lamāšanos pat tad, ja ir taisnība, jo īpaši tādās situācijās ir svarīgi būt pieklājīgam pat pret tiem, kas tādi nav..

Manuprāt, slikts noskaņojums vai maza stundas likme pavisam noteikti nav attaisnojums. Es arī vienmēr saku, ka darbinieki ir pirmajā vietā, taču visam pāri vispirms nāk pieklājība.

Klienti arī mēdz būt dažādi, vakar stāvēju rindā pēc salātiem un varēja redzēt, ka apkalpo jauna darbiniece. Klientei pirms manis kaut kas nepatika un nākamajai pārdevējai viņa pateica, ka meitene ir bremze. Labi, ka pārdevēja atcirta, ka meitene strādā tikai pirmo dienu un tas bija pārāk skarbi teikts.
Vismaz zināsi, kurai pārdevējai labāk nejautāt par mazītēm.:-D

Dzirdēju tikai to, ka jauniņais praktikants viņai prasīja, kāpēc tā atbild un ko tik kašķīga.

Un ko pārdevēja atbildēja tam praktikantam?

No pārdevējas puses tas, protams, nav attaisnojams, es jau kādā citā diskusijā biju izteikusies par Latvijā, īpaši Rīgā, sastopamo rupjību un vulgārumu.
Bet man gribējās pakomentēt tos izteikumus par to, ka visiem pārdevējiem jābūt lietas kursā par veikalu. Es gan pati arī esmu prasījusi vienkārši nejaušai garāmgājējai - veikala darbiniecei, kur kas atrodas. Bet principā šajos veikalu tīklos pārdevēji ir tiešām tikai pārdevēji vai kasieri, cik zinu, nevienam nav klāt "konsultants", kā tas ir apģērbu veikalos. Kas nozīmē tikai to, ka cilvēkam pašam jāmeklē viņam nepieciešamā lieta. Ja rakstīt sūdzību - tad lielajai vadībai par to, ka slikts preču izkārtojums, bet ne par to, ka kāds pārdevējs nav zinājis, kur stāv prece x. Viņiem lētāk ir zaudēt vienu tevi kā klientu (kas tāpat diez vai notiks), nekā algot konsultantu katrai preču nodaļai visos veikalos.

Tādai attieksmei vienkārši NAV attaisnojuma. Ja nebija viņas kompetencē, tad tā arī varēja atbildēt un norādīt uz kādu citu darbinieku, kam pajautāt jautājumu par maizītēm.
Strādāju IT firmā un ikdienā diez gan daudz sanāk runāt ar klientiem un sistēmas lietotājiem - ahhh, kādas pērles tur dažreiz nāk ārā no lietotājiem, it īpaši vecāka gada gājuma cilvēkiem. Bet vēl nekad neesmu zaudējusi savaldīšanos un, lai cik man būtu slikta diena bijusi, runāju ar klientiem laipni. Jā, dažreiz noliekot telefona klausuli, nolamājos un pasmejos ar kolēģiem, bet uzskatu ka tad, ja pienāks tāda reize, kad zaudēšu savaldīšanos, runājot ar kādu klientu, tas nozīmēs, ka vairs neesmu savā īstajā vietā un tam darbam nederu.

Par preču izkārtojumu - pārdevējam IR jāzina kur un kas atrodas. Jebkuram. Vismaz Rimi tīklā tā ir, esmu strādājusi Rimi kā pārdevēja un man jau darba intervijā sīki izstāstīja kas būs jādara un jautāja vai tas man būs pa spēkam. Un es tieši to arī darīju, kad tur strādāju. Kad nezināju kur un kas atrodas, skrēju meklēt kādu citu pārdevēju, kas dotajā brīdī varētu palīdzēt. Es arī strādāju salātu/gaļas stendā un man bija jāzin kas atrodas man apkārt. Tās bija maizītes, olas, piena produkti un tādas lietas. Pārdevējam, kas bija pie maizes atkal bija savi stendi par kuriem jāpārzin un jākārto tur viss, lai ir smuki un kārtīgi.
Tas arī darba līgumā bija rakstīts, ka jāpārzin preču klāsts. Un es domāju, ka tā ir arī citur, ne tikai Rimi veikalos.

Par to uzvedību no pārdevējas puses - uzskatu, ka vajadzēja uzrakstīt sūdzību, no kļūdām cilvēki taču mācās. Un, jā, jā,katram gadās slikta diena. Bet tas nav pieļaujami izgāzt uz klientu, esmu tikai par laipnību un labu izturēšanos pret citiem. Lai arī pašai, kad strādāju Rimi, negāja labi personīgajā dzīvē, nekad neizgāzu to uz citiem. Pat tad, kad klienti paši izturējās rupji, biju smaidīga, uzklausīju viņu sūdzības un centos kaut ko darīt lietas labā nevis šņācu viņiem virsū. Ir taču jāizturās cilvēcīgi kamēr esi darbā. Es arī uzskatu, ka, ja nepatīk savs darbs - pati vainīga. Neviens taču ar varu tev neliek tur strādāt un izgāzt savu žulti uz citiem.

Liekas, ka Latvijā ir pieņemts atnākt uz veikalu un izjāt pārdevēju ar štukiem jautājumu.
Pilnīgas muļķības.
RIMI nav jāpārzin preces no galvas.:-D

Ej pie vadības un raksti sūdzību. Ļoti elementāri.

Protams, briesmīga attieksme pret klientu nav nekas labs.. Bet.. vai es ietu sūdzēties? Nu ne šajā gadījumā.
Turklāt, parasti cenšos būt ļoti saprotoša un pretīmnākoša.. tāpēc arī tās nīgrās pārdevējas beigās atmaigst :)

Ja izturēšanās patiešām bija nejauka, raksti sūdzību uz Maximas info e-pastu, adrese ir mājas lapā. Tur rakstīto vismaz kāds izskata, atšķirībā no tā, ja ietu pie veikala vadības.

Apkalpojošā sfērā bieži vien to noskaņu paceļ vai noplacina paši klienti. Ja es vēlos, lai pārdevējas attieksme mainītos.. var taču pozitīvo efektu panākt ar savu saprotošo attieksmi.. un laipnību (no sirds) :)
Es domāju, ka tas ir pozitīvāks risinājums nekā iet sūdzēties.. tad papildus negācijas jāizrunā pašam, jāuzkrauj vadībai un, protams, pārdevējai :)

Kāda vēl tur laipnība, ja pārdevēja pati meitenei uzbruka, kā saprotams no apraksta. Mazliet zinu tirdzniecības jomu, mazajos veikalos ir bieži redzēts, ka pārdevējas pirmās brūk virsū pircējiem (skolēniem, jauniešiem), pat ja viņi neko sliktu nedara. Bet lielveikalam tas netipiski.

Strādāju apģērbu veikalā un vienmēr cenšos būt laipna pret klientiem, taču ne vienmēr sanāk, jo dažreiz pagādās tādi.. atvainojos.. idioti! Pirms nedēļas bija gadījums: atnāca vīrietis, paņēma kaut kādas džinsa bikses, kurām izmērs itāļu 56. Prasa man, kas tas par izmēru? Es atbildu, ka 56. Viņš jautā, kurš tas ir? Es saku, ka itāļu 56, uk 40. Atkal prasa, kāds tas ir? Es atbildēju - LIELS, bet kādu jums vajag? A CIK ĻOTI LIELS? LIELS VAI TĀDS NE ĻOTI? Te nu manai pacietībai bija gals, vienkārši pateicu, lai pats piemēra un paskatās, un aizgāju kārtot plauktus citā stūrī. Tāpēc pircējiem tiešām dažreiz jādomā ar galvu, visam ir savas robežas.

Nikola, nez vai. Vienreiz rakstīju viņiem internetā par to, ka ar mani sarunājās krievu valodā veikalā, neviens neatbildēja :-D

Bet kā pārdevēja varēja zināt par tām citām maizītēm? Ja viņa stāv salātu stendā, burgermaizītes ir pie maizēm. Pat ja viņa zina veikala sortimentu, viņa nevar zināt, vai tieši tagad tur tās ir, vai nav izpirktas.
Man tomēr šķiet ļoti aizdomīgi, ka 4 veikalos nebija tās maizītes, jo es šad tad gatavoju mājas burgerus un ar tādu problēmu, ka nav, nekad nebiju sastapusies...