Dalīšos savā pieredzē! Uzsāku studijas koledžā 3.grūtniecības mēnesī, e-studijās. Bija okey, ar visu tiku galā, jo man patika, ka varu laiku regulēt sev pati - t.i. kad gribu mācos, kad negribu nemācos, lekcijas un visi pārējie materiāli arī bija pieejami jebkurā laikā un vietā.
Par bērnu kā tādu - ja pirmais bērns, protams, ļoti daudz viņš paņems laika, es citreiz kamēr mācījos un meklēju sev vajadzīgo informāciju, sēdēju cālī :D Bet tas viss ir atkarīgs no Tava rakstura!
Turpināju studijas arī ar otru bērnu, kur protams, vienu semestri paņēmu akadēmisko, bet tam pie vainas bija tikai un vienīgi manas veselības problēmas. Nāca bērni lielāki, un bija grūtāk saņemties, tomēr es to izdarīju, jo bērni ir ļoti liels motivātors!!
Pirmspēdējā semestrī man bija iekrājušies 11!!!priekšmetu parādi, ar ko tiku galā. Un tai pat laikā arī vēsā mierā pa dienām (kad bērni guļ un vēlos vakaros) uzrakstīju kvalifikācijas darbu.
Jo vēlāk uzsāksi mācības, jo mazāk Tev pašai gribēsies mācīties - bet man viena no motivācijām bija tā, ka gribu būt gudra mamma saviem bērniem!
Piebildīšu, ka lielākoties pati ņēmos ar bērniem, jo vīrs strādāja cauru dienu, ar otru bērnu vispār bija 1.5gadu prom no mājām, un mamma tik pa retam pieslēdzās, tā kā viss ir attieksmes un motivācijas jautājums. Cilvēkam pašam jāsaprot ko no dzīves grib sasniegt.
Tad nu tagad man ir 1.līmeņa augstākā izglītība un divi brīnīšķīgi bērni ar 1.3g starpību ;)
Ja kādi, jautājumi - droši :)