Kopš vecāki izšķīrās tēvs atgriezās dzīvot pie savas mātes. Vecmamma man ir ļoti forša, vienmēr visiem cenšas izpalīdzēt un pēc vectēva nāves viena pati cīnījusies. Līdz ar to viņa nevarēja uzgriezt muguru dēlam, kuram bija arī nopietnas problēmas ar alkoholu. Tāpēc arī nestrādāja, jo saņemot algu, uzreiz sāka dzert.
Esmu ļoti daudz meklējusi risinājumu šai situācijai un saprotu, ka iespējams tādas nav, jo faktiski kamēr vecmamma dzīva, tēvam ir iztikas avots. Pēc tam saņems dzīvokli un droši vien no bēdām nodzersies. Man tas viss nešķiet pieņemami. Nesen tēvu aizvedu pie psihiatra, jo uz jautājumu kāpēc nestrādā, viņam ir atbilde, ka viņš rūpējās par savu mammu. Iepriekš vedu viņu pie ģimenes ārsta, jo bija aizdomas par cukura diabētu, pie ķirurga, uz darba biržu, taču man nav pacietības un vēlmes auklēties kā ar bērnu. Psihiatram un ģimenes ārstam jautāju vai nevar būt aizdomas par depresiju, jo man to pirms 8 mēnešiem diagnosticēja un māsai pēcdzemdību depresija. Viņam bailes no ārstiem un pavada lielākoties laiku spēlējot datorspēles. Esmu reizēm izmisumā, reizēm vienalga uz to, gribas tikai savu dzīvi normāli dzīvot, bet nesanāk, tāpēc labprāt paklausītos komentārus par to, ko darīt un/vai nedarīt. Kur sameklēt labu speciālistu? Vai var nokārtot grupu tādā gadījumā vai labāk dzīvot nelikties ne zinis?
121
